Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju grupas Ukrainas austrumos varēs strādāt pilnā apjomā, tiklīdz tur nebūs ieroču un kontrolpunktu, pirmdien apliecināja EDSO īpašās Ukrainas novērotāju misijas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Hags.
"Mēs gaidām to brīdi, kad varēsim Ukrainā atjaunot darbu pilnā apjomā. Lai tas notiktu, mums ir nepieciešams, lai pazustu kontrolpunkti un ieroči," preses brīfingā Vīnē sacīja amatpersona.
Atbilstoši iegūtajam mandātam EDSO uz Ukrainu var nosūtīt līdz 500 novērotāju, tomēr pašreizējā situācijā misijas paplašināšana līdz šādam apjomam nav iespējama drošības apsvērumu dēļ, atzina Hags.
"Mēs esam apturējuši jaunu novērotāju nosūtīšanu, jo negribam, lai viņi tiktu pakļauti briesmām," viņš norādīja.
Ja notiks Austrumukrainas atbruņošana, pazudīs kontrolposteņi, bet novērotājiem tiks garantēta pārvietošanās brīvība, "tad mēs būsim gatavi ātri palielināt mūsu klātbūtni līdz mandātā atrunātajiem apjomiem", sacīja Hags.
Separātistu kaujinieki maija beigās Austrumukrainā sagūstīja divas EDSO novērotāju grupas, kopumā astoņus cilvēkus. Pagājušajā nedēļā novērotāji no gūsta tika atbrīvoti.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
