Ukrainas karavīri valsts austrumos notur pretinieka spiedienu un gaida komandu uzbrukumam, kuram jau ir izstrādāts plāns, pirmdien pavēstīja Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Informācijas centra preses sekretārs Andrijs Lisenko.
"Patlaban ir miera plāns. Šobrīd mūsu puiši atrodas dislokācijas vietās. Ja ir vajadzīgs, viņi notur spiedienu. Ir izstrādāti plāni, sagatavota tehnika, lai veiktu uzbrukuma pasākumus. Un cilvēki gaida komandu," sacīja amatpersona.
Viņš noraidīja pārmetumus, ka Ukrainas karavīri būtu pamesti likteņa varā un ka viņi nepieciešamības gadījumā nevar dod prettriecienu.
"Mūsu bruņotos cilvēkus, mūsu aizstāvjus vienkārši nolikt gar zemi nevar. Viņiem ir bruņutehnika, prettanku ieroči. Jūs zināt, ka aizvakar viens virsnieks ar dažiem šāvieniem apturēja kaujinieku tanku," sacīja padomes pārstāvis.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc sestdien vadība nav reaģējusi uz ziņām, ka kontrolpostenim Slovjanskas apkaimē tuvojas četri tanki, Lisenko sacīja: "Kāpēc nereaģēja? Reaģēja. Ja Bruņoto spēku vadība nebūtu reaģējusi uz ienākošo informāciju, tur būtu nevis četri kritušie, bet krietni vairāk."
Viņš arī noliedza informāciju par to, ka Nacionālās gvardes karavīriem Slovjanskā trūktu telšu un pārtikas.
"Mūsu karavīri visu nepieciešamo saņem pastāvīgi, arī pārtiku. Gan bruņutransportieri, gan tanki, gan mīnmetēji - tas viss ir," norādīja Lisenko.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko piektdienas vakarā paziņoja, ka vienpusēji izsludinātā ugunspārtraukšana valsts austrumos tiek pagarināta uz 72 stundām. Prezidents norādīja, ka cer šajā laikā panākt progresu sarunās par viņa piedāvāto miera plānu.
Daļa separātistu līderu arī paziņojuši, ka ievēros ugunspārtraukšanu, kamēr citi to noraidījuši.
Iepriekš Kijevas vienpusēji izsludinātās ugunspārtraukšanas termiņš beidzās piektdien plkst.22, taču tagad tas pagarināts līdz pirmdienai, 30.jūnijam, plkst.22.
Atbilstoši Ukrainas Aizsardzības ministrijas ziņām situācija pretterorisma operācijas zonā joprojām saglabājas spraiga. Neraugoties uz vienošanos par pamieru, teroristi Doņeckas un Luhanskas apgabalos turpina apšaudīt kontrolpunktus, kā arī uzbrūk drošības spēku kolonnām.
Savukārt Krievija pie robežas turpina koncentrēt karaspēku.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
