"Pēc situācijas izvērtēšanas kā bruņoto spēku virspavēlnieks esmu izlēmis nepagarināt vienpusējo uguns pārtraukšanu," vēlu pirmdienas vakarā uzrunājot pilsoņus, paziņoja Porošenko. "Mēs uzbruksim un atbrīvosim savu zemi."
"Lēmums nepagarināt uguns pārtraukšanu ir mūsu atbilde teroristiem, kaujiniekiem un marodieriem," norādīja prezidents.
Piektdien Kijevas varasiestādes nolēma pagarināt vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu uz 72 stundām līdz pirmdienai plkst.22, lai dotu iespēju turpināt sarunas ar prokrieviskajiem separātistiem, kurās piedalījās bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji, kā arī Krievijas vēstnieks Kijevā.
"Unikālā iespēja īstenot miera plānu netika izmantota. Tas notika kaujinieku noziedzīgās rīcības dēļ. Viņi publiski paziņoja par nevēlēšanos atbalstīt gan miera plānu kopumā, gan konkrēti uguns pārtraukšanu," atzina Porošenko.
Tomēr vienlaikus prezidents uzsvēra, ka Kijeva nav pilnībā atmetusi savu miera plānu.
"Mēs pat esam gatavi jebkurā brīdī atgriezties pie uguns pārtraukšanas, kad redzēsim, ka visas puses piekrīt īstenot svarīgākos miera plāna punktus," norādīja Porošenko.
Pirms lēmuma pieņemšanas prezidents tikās ar drošības spēku augstākajiem komandieriem, no kuriem daži iebilda pret vienpusējās uguns pārtraukšanas pagarināšanu, norādot, ka tas tikai novedīs pie jauniem zaudējumiem ukraiņu vienību pusē un ļaus vietējo separātistu un krievu algotņu bandām pārgrupēties.
Saskaņā ar Ukrainas Ārlietu ministrijas izplatīto paziņojumu kopš 20.jūnija, kas stājās spēkā vienpusējā uguns pārtraukšana, Ukrainas austrumos krituši 27 ukraiņu karavīri, bet 69 guvuši ievainojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
