Otrdien Japānas valdība apstiprināja plānu, kas ļauj izmantot lielāko karaspēku kopš 2. Pasaules kara beigām. Šādā veidā Japāna atkāpās no amerikāņu izstrādātās konstitūcijas, kas ierobežo valsts militāro spēku, ziņo aģentūra AP.
Tās ir vienas no lielākajām izmaiņām Japānas konstitūcijā. Japānas valdība uzsver, ka šādas izmaiņas ļaus Japānai palīdzēt citām valstīm militāri jeb nodrošinot kolektīvo pašaizsardzību.
Japānas premjerministrs Šinzo Abe norādīja, ka izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu Japānas un viņu iedzīvotāju drošību. Kā piemēru Abe minēja Japānas karakuģus, kas var būt spējīgi palīdzēt aizsargāt ASV kuģus, kas uztur Japānas drošību.
"Tā ir laime Japānas tautai," uzskata Abe.
Taču otrdienas rītā pie premjerministra biroja protestēja ap diviem tūkstošiem oponentu. Viņi nav apmierināti ar valdības lēmumu un pieprasa jebkuras izmaiņas konstitūcijā pieņemt, rosinot referendumu.
Arī Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hongs Lī paziņoja, ka Pekina iebilst pret Japānas rīcību, piebilstot, ka jaunā politika "rada šaubas par Japānas miermīlīgu attīstību".
1947. gadā amerikāņu izstrādātā Japānas konstitūcijā minēts, ka japāņu tauta uz mūžīgiem laikiem atsakās no suverēnām tiesībām uz karu. Tajā arī teikts, ka Japāna nekad neuzturēs zemes, jūras un gaisa spēkus.
Konstitūcija rakstīta, lai pasargātu Āziju no Japānas iebrukšanas.
Oponenti apgalvo, ka jaunā politika varētu pavērt durvis uz Japānas iespējamo piedalīšanos kopīgajās militārajās darbībās, piemēram, karā Irākā.
Abe un citi viņa partijas līderi apgalvo, ka Japānas miermīlīgās valsts statuss nemainīsies.
ASV, kas tagad apvienojusi spēkus ar Japānu, atbalsta šo soli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
