Britu ministrs: Putin, pārtrauc atbalstīt teroristus un atstāj Ukrainu ukraiņiem  (10)

Falona izteikumi ir līdz šim visatklātākie un stingrākie, kādus Krievijas virzienā paudis kāds augsta ranga Rietumu politiķis.

Kā uzsvēra ministrs, Putins ir jāpārliecina, ka viņš nevarēs bez jebkādām sekām turpināt atbalstīt teroristus Ukrainas austrumos. "Mums ir jāpanāk, lai būtu pavisam skaidrs, ka šādu [militāru] iejaukšanos gadījumā - un, izrādās, viņš ir to autors - būs sekas. Viņam ir jābūt pārliecinātam, ka Rietumi rīkosies," viņš uzsvēra.

Falons, kuru Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pagājušajā nedēļā iecēla aizsardzības ministra amatā, jau iepriekš bijis pazīstams ar savu tiešo valodu. Tagad viņš paziņojis, ka Krievijai nedrīkst ļaut atgūt pēc dzelzs priekškara krišanas zaudētās teritorijas.

"Izvācies no Austrumukrainas un atstāj to ukraiņiem," vēršoties pie Kremļa saimnieka, uzsvēris ministrs.

Taču Falona asie izteikumi visumā saskan ar Kamerona paziņojumu: "Ja prezidents Putins nemainīs savu pieeju Ukrainai, tad Eiropa un Rietumi pašos pamatos mainīs savu attieksmi pret Krieviju. Nerunāju par militāru rīcību. Tomēr ir pienācis laiks likt lietā mūsu ietekmi, spēku un resursus."

Falons gan uzsvēris, ka krīze, kuru izraisījusi Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšana Ukrainas austrumos, nedrīkst pāraugt "Trešajā pasaules karā", taču vienlaikus paudis bažas, ka konflikts varētu pārsviesties arī uz citām bijušās PSRS valstīm, kuras atsakās pakļauties Kremļa spiedienam.

Ministrs tomēr noraidīja iespēju nosūtīt britu karavīrus uz Ukrainu, lai to aizstāvētu pret Krievijas atbalstītajām un apgādātajām teroristu bandām. Viņš gan pieļāvis, ka Lielbritānija un tās NATO sabiedrotie varētu sniegt cita veida palīdzību.

Falons piebildis, ka britu Karaliskie gaisa spēki (RAF), piemēram, varētu Ukrainai piešķirt iznīcinātājus. Lielbritānijas valdība varētu arī vērsties pret Krievijas miljardieriem, kuri savu naudu glabā Londonas bankās.

Ekskluzīvā intervijā laikrakstam "Daily Mail" Falons svētdien paziņojis: "Es neuzskatu, ka esam Trešā pasaules kara sākumā, bet NATO ir jāatbild. Šis pavisam noteikti ir apdraudējums NATO austrumu flangam, un tāpēc mums, cik vien spējam, jāsniedz papildu drošības garantijas, īpaši Baltijas valstīm. Tāpēc mums tur kopš maija ir četri RAF [iznīcinātāji] "Typhoon"."

Atbildot uz jautājumu par lielo konfrontācijas risku starp Krieviju un Rietumiem, ministrs uzsvēris, ka "tieši no tā mēs ļoti cenšamies šobrīd izvairīties". Tomēr viņš piebildis, ka pastāv bažas par Ukrainas konflikta pārsviešanos uz Moldovu un Kaukāza reģionu.

Vienlaikus Falons noraidījis apgalvojumus, ka Lielbritānija nespēj neko lielu darīt, lai Putinu apturētu.

Atbildot uz jautājumu, vai Ukrainas krīze ir Putina mēģinājums atgūt PSRS impērisko ietekmi, Falons atbildēja: "Ir vērojama tendence. Mēs redzējām, ko viņš izdarīja Gruzijā, un redzējām, ko viņš izdarīja Krimā, un mums uz to jāreaģē."

Vēl piektdien Aizsardzības ministrijā sniegtajā intervijā uz jautājumu par Lielbritānijas rīcību gadījumā, ja Ukraina lūgs militāru palīdzību, Falons atbildēja izvairīgi - ka par to būtu jālemj NATO. Pēc atkārtotas šī paša jautājuma uzdošanas Falons izteicās, ka "mēs neesam saņēmuši lūgumu izvietot savus spēkus Ukrainā. Līdz ar to tās šobrīd ir tikai spekulācijas".

Tomēr viņš piebilda, ka septembrī notiekošajā NATO samitā būs jāpārdomā, kā alianse nodrošinās mieru pie savām robežām.

Uz jautājumu, kam tieši būtu jānotiek, lai Lielbritānija aizstāvētu Ukrainu no Krievijas iebrukuma, Falons sacīja: "Es nenodarbošos ar spekulācijām. Mēs saskaramies ar cita tipa karu. Netiešu karu, kurā tādas valstis kā Krievija rīkojas ar sponsorētu grupu palīdzību, spēkratiem bez marķējuma un formām bez atšķirības zīmēm. Mums ir jāizstrādā atbilde uz tādu karu."

Uz jautājumu, ko viņš teiktu Putinam, ja viņu satiktu, Falons atbildēja: "Es teiktu: "Ir pilnīgi nepieņemami valstij šādā veidā iejaukties citas neatkarīgas valsts lietās"."