Par Eiropas Savienības (ES) sankcijām satraukto Krievijas oligarhu ekonomiskās intereses drīzumā varētu ņemt virsroku pār politiskajām un biznesa elite mēģinās apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, vēsta Vācijas raidorganizācija "Deutsche Welle", atsaucoties uz izdevuma "Spiegel Online" informāciju.
Vācijas Federālais Izlūkdienests (BND) saskatījis pazīmes, ka Krievijas augstākajā vadībā par ietekmi uz Putinu notiek cīņa starp stingrā kursa piekritējiem un biznesa eliti.
"Ukrainas krīzes sākumā Rietumu specdienestiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas bloks likās monolīts," vēsta izdevums.
Tomēr tagad, kā uzskata izlūkdienesta pārstāvji, Putina tuvākajā lokā parādījušās plaisas, Bundestāga Ārlietu komisijas sēdē sacījis BND priekšsēdētājs Gerhards Šindlers.
Atbilstoši mediju ziņām to pašu Šindlers teicis kancleres birojā specdienestu iknedēļas ziņojumā par stāvokli valstī.
Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels ierosinājis izstrādāt sankcijas, kas būtu vērstas pret Krievijas oligarhiem, svētdien ziņo "Deutsche Welle".
"Cita starpā mums ir jāiesaldē viņu rēķini Eiropas galvaspilsētās un jāatsauc izsniegtās ieceļošanas vīzas," sacīja vicekanclers.
Šāda rīcība būs efektīva, jo "Krievijas politika turas uz oligarhu pleciem", norādīja Gabriels. Viņš arī piebilda, ka šādas sankcijas būtu ieviešamas jau tuvāko nedēļu laikā.
Ar līdzīgu priekšlikumu jau pirmdien nāca klajā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
"Es aicinu iesaldēt to oligarhu kontus, kas ir no [Kreivijas prezidenta] Vladimira Putina tuvākā loka, neraugoties uz to, vai viņi ir saistīti ar Krimas notikumiem vai nav," uzrunājot britu parlamentu, sacīja premjers.
Kā piektdien paziņoja Brisele amatpersonas, ES notiek saspringts darbs, lai pret Krieviju vērstu daudz stingrākas ekonomiskā sankcijas saistībā ar Ukrainas krīzi.
ES sarunās pieņemts lēmums noteikt stingrākas sankcijas nekā pašreizējā finanšu līdzekļu iesaldēšana un ceļošanas ierobežojumi, un līdz otrdienai paredzēts sagatavot nepieciešamās tiesiskās normas jaunu sankciju ieviešanai, norādīja amatpersonas.
Līdz šim ES izvairījās pieņemt Vašingtonas piedāvātās stingrākās sankcijas, kas būtu vērstas pret konkrētām Krievijas ekonomikas nozarēm, bet tas mainījies pēc "Malaysia Airlines" lidmašīnas notriekšanas. Tomēr arī šobrīd vēl vērojamas nesaskaņas dalībvalstu starpā.
17.jūlijā Austrumukrainā virs Krievijas atbalstīto krievu algotņu un viņu vietējo līdzskrējēju bandu kontrolētās teritorijas tika notriekta lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīna ar 298 cilvēkiem. Lidmašīna atradās ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Lidmašīnu notriekusi raķete, kuru no zenītraķešu iekārtas "Buk" izšāvušas krievu algotņu bandas sadarbībā ar Krievijas armiju, uzskata Ukrainas varasiestādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
