Delfi foto misc. - 36399
Foto: Reuters/Scanpix

Laikā, kad Ukrainas armija gūst panākumus kaujas laukā, atkarojot promaskavisko kaujinieku pārņemtās teritorijas, pašpasludinātās "Doņeckas Tautas Republikas" līderis Aleksandrs Borodajs ir devies uz Krieviju, bet "republikā" priekšplānā izvirzījies bijušais Rīgas omonietis Vladimirs Antjufejevs.

Antjufejeva, kurš tagad kļuvis par "Doņeckas Tautas Republikas" "premjerministra" pienākumu izpildītāju un līdzi sev "atnesis stingru disciplīnu", pievienošanās tādiem separātistu līderiem kā Borodajam un Igoram Girkinam (Strelkovam) norāda uz Maskavas saistību ar nemieriem Ukrainā, atsaucoties uz Rietumvalstu diplomātiem, raksta aģentūra "Reuters".

Bijušo Rīgas omonieti, kurš saistīts ar separātistu kustību Moldovā, kā arī Abhāzijas un Dienvidosetijas prokrieviskajiem spēkiem, Borodajs par "Doņeckas Tautas Republikas" "vicepremjeru" iecēla 11. jūlijā.

"Pēdējās nedēļās ir notikusi dramatiska "Doņeckas Tautas Republikas" vadības maiņa, kas, protams, rada iespaidu par daudz lielāku Krievijas noteicošo lomu," norādīja ASV vēstnieks Ukrainā Džefrijs Pjats. "Šīs personas regulāri sazinās ar Krievijas amatpersonām," viņš piebilst.

Krievi pārņem visu nemiernieku kustību, pastumjot malā vai aizvietojot vietējos separātistu līderus, atklājusi kāda amatpersona no Mariupoles pilsētas, kuru Ukrainas spēki jūnijā atkaroja kaujiniekiem.

63 gadus vecais Antjufejevs, kurš pazīstams arī kā Vadims Ševcovs, stāsta, ka, atbalstot prokrieviskās separātistu kustības Piedņestrā, Dienvidosetijā un Abhāzijā, ir "cīnījies pret nacionālfašismu".

Uz Ukrainu Sibīrijā dzimušais Antjufejevs atbraucis, jo "Kijevas sūtītie spēki nogalina krievus", viņš paziņoja savā jaunajā birojā Doņeckā, kur uz galda stāv Krievijas prezidenta Vladimira Putina portrets, raksta "Reuters".

"Es zinu, ko nozīmē cīnīties par cilvēku tiesībām. Es zinu, kas ir "karstie punkti"," Antjufejevs atklāja intervijā.

"Es esmu autoritāte. Man nav problēmu. Ja viņi to nesaprot, tā ir viņu problēma. Esmu profesionālis, lai liktu [cilvēkiem] saprast," Antjufejevs atbildējis uz jautājumu, vai starp nemierniekiem ir kādas nesaskaņas.

Moldovas politiskais analītiķis un Piedņestras eksperts Oazu Nantois prognozē, ka Antjufejeva mērķis varētu būt vēl vairāk destabilizēt situāciju Doņeckā un kavēt Kijevas centienus atgūt kontroli.

"Viņš nav romantiķis, kurš ieradies dažas reizes izšaut. Viņš zina savus uzdevumus. Tāpat kā viņš to darīja Piedņestrā," norāda eksperts.

"Antjufejevs zina, kā rīkoties šādās situācijās, kā apspiest opozīciju un nevienprātību, radīt baiļu atmosfēru, kurā cilvēki atbalstīs katru separātistu darbību," stāsta analītiķis.

Kāda persona, kuru Antjufejevs Piedņestrā pratinājis aizdomās par spiegošanu Moldovas labā, stāsta, ka viņš ir "neatlaidīgs izmeklētājs". Avots, kurš bailēs no represijām nevēlējās, lai aģentūra "Reuters" publisko viņa vārdu, Antjufejevu raksturo kā "profesionāli", kurš spēj būt sabiedrisks un pieklājīgs, vienmēr stingri sekojot izvēlētajam kursam, un ar smaidu sejā izdarīt morālu spiedienu.

"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA jau ziņoja, ka savu līdzdalību Latvijas neatkarības centienu apspiešanas mēģinājumos Antjufejevs raksturo kā "aktīvu cīņu pret nacionālfašisma atdzimšanu Latvijā".

2000.gadā intervijā laikrakstam "Diena" Antjufejevs gan sacīja, ka 1991.gada augustā viņš esot pildījis PSRS valdības rīkojumus un darbojies saskaņā ar šīs valsts konstitūciju.

Latvijas Ģenerālprokuratūra bijušā PSRS IeM Baltijas dzelzceļa mezgla priekšnieka Antjufejeva 1991.gada augusta puča laikā pastrādātos noziegumus klasificējusi kā smagus. Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki 1991.gada 18.augustā atklāja uguni ar automātiem uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu, rakstīja "Diena".

Pēc augusta puča izgāšanās Antjufejevs aizbēga uz Krieviju, bet jau 1991.gada nogalē viņš ieradās Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā, kur viņam bija būtiska loma separātiskā reģiona iekšlietu un drošības struktūru izveidē. Līdz 2012.gadam Antjufejevs ieņēma Piedņestras aizsardzības ministra amatu.

Pēc varas nomaiņas Piedņestrā 2012.gada janvārī Antjuefejevs atvaļināts no dienesta, kā formālo iemeslu minot viņa vecumu. Februārī Antjufejevs pārcēlās uz Maskavu, bet jūnijā Piedņestrā viņam izvirzītas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā. 2013.gadā Piedņestras varasiestādes viņu izsludināja meklēšanā.

Arī Moldovā Antjuefejvs izsludināts meklēšanā, apsūdzot viņu par varas piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!