ES vēstnieki apstiprina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju (plkst. 20.09)  (43)

Jaunās jeb tā dēvētās trešās fāzes sankcijas, atšķirībā no otrās fāzes sankcijām, kas aprobežojās ar individuāliem ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanu, būs vērstas pret Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Kāds diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms, izteicās, ka jaunās sankcijas būs "ļoti nozīmīgas" un ierobežos gan Krievijas banku piekļuvi finanšu tirgum, gan aizliegs bruņojuma, dubultā pielietojuma preču un enerģētikas tehnoloģiju eksportu uz Krieviju.

Sagaidāms, ka jaunās sankcijas stāsies spēkā jau ceturtdien.

Tiek ziņots, ka jaunajām sankcijām nebūšot atpakaļejoša spēka, kas acīmredzami ir piekāpšanās Francijai, kura, neskatoties uz citu ES un NATO dalībvalstu iebildumiem, joprojām uzstāj, ka pildīs iepriekš noslēgto līgumu par divu "Mistral" klases desantkuģu piegādi Krievijai.

"Apsveicu ES lēmumu par plaša mēroga sankcijām pret Krieviju. Diemžēl joprojām nekā, lai apturētu "Mistral" darījumu," savā tvitera kontā jau norādījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinis, ka jaunās sankcijas esot "efektīvas, precīzi mērķētas un līdzsvarotas".

"Šie pasākumi nav pašmērķis, bet līdzeklis krīzes politiska risinājuma panākšanai sarunās," vēl piektdien norādīja Barrozu.

Kā ziņots, ES vēstnieku sarunās iepriekš tika panākta vienošanās arī par tā dēvētās otrās fāzes sankciju paplašināšanu, to personu sarakstam, kurām piemēroti ceļošanas ierobežojumi un līdzekļu iesaldēšana, pievienojot četrus Krievijas prezidenta Vladimira Putina darījumu partnerus un četrus uzņēmumus.

Paredzams, ka ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai pakļauto personu vārdi tiks paziņoti trešdien, publicējot tos ES oficiālajā izdevumā "Official Journal of the European Union".

Īsi pēc ES dalībvalstu sanāksmes beigām arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņoja, ka Vašingtona gatavo jaunas sankcijas pret Krieviju.

Viņš piebilda, ka Putinam joprojām esot "izvēle" izmantot savu ietekmi uz Ukrainas austrumos esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bruņotajām bandām, lai apturētu vardarbību.

Tomēr tūlīt pat Kerijs uzsvēra, ka Maskavas līdzšinējā "rīcība nav sniegusi ne vismazāko liecību, ka tā patiesi vēlētos apturēt vardarbību un izbeigt asinsizliešanu".