Ziemeļatlantijas alianse (NATO) nav gatava draudiem, ko radītu Krievijas uzbrukums kādai no organizācijas dalībvalstīm, ceturtdien paziņojusi virkne Lielbritānijas parlamenta deputātu, aicinot vairāk ekipējuma un karavīru izvietot Baltijā.
Parlamenta Aizsardzības komisija norāda, ka notikumi Krimā un Austrumukrainā ir atklājuši "satraucošus trūkumus" NATO gatavībā, kam būtu jākļūst par alianses "modinātājzvanu", ziņo aģentūra "Reuters".
"NATO ir bijusi pārāk bezrūpīga attiecībā uz Krievijas draudiem, un tā nav labi sagatavota," paziņoja komisijas priekšsēdētājs Rorijs Stjuarts.
"Nestabilitāte Krievijā, prezidenta Putina pasaules redzējums un Rietumu nespēja aktīvi reaģēt uz situāciju Ukrainā nozīmē, ka mums tagad steidzami jāķeras klāt iespējai, lai arī mazai, ka Krievija var atkārtot šādu pašu taktiku citur. Jo sevišķi neaizsargātas ir NATO dalībvalstis Baltijā," uzsvēra Stjuarts.
Komisijas ziņojumā norādīts, ka septembrī gaidāmajā NATO samitā ir jāvienojas par ekipējuma un spēku izvietošanu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī plaša mēroga militārajām mācībām ar visu 28 alianses valstu piedalīšanos.
NATO jāuzlabo savi ātrās reaģēšanas spēki, kā arī jāapsver iespēja izveidot pastāvīgas rezerves vienības un štābu, kura atbildības reģions būtu Austrumeiropa un Baltija, teikts ziņojumā.
Tāpat pastiprināta uzmanība jāpievērš kiberuzbrukumu un informācijas kara draudiem, kā arī neregulārām kaujinieku vienībām. Informācijas kara riskam, kāds tiek izmantots nemieru kurināšanai Ukrainā, īpaši pakļauta ir Latvija un Igaunija, kur ir nozīmīga krievu minoritāte, brīdina komisija.
NATO pēc Krimas okupācijas ir pastiprinājusi savas militārās mācības Austrumeiropā, norāda "Reuters". Ukrainas kaimiņvalsts un NATO dalībniece Polija ir izteikusi vēlmi, lai reģionā tiktu izvietoti pastāvīgi NATO spēki. Tomēr vairums NATO valstu uz to reaģē negribīgi, baidoties no Kremļa pretreakcijas, norāda aģentūra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
