Vācija un Krievija strādā pie slepena plāna, lai panāktu mierīgu Ukrainas konflikta atrisinājumu un mazinātu starptautisko spriedzi, vēsta britu laikraksts "The Independent".
Pie plāna, kurš paredzot stabilizēt Ukrainas robežas un sniegt finansiāli novājinātajai valstij spēcīgu ekonomisko atbalstu, galvenokārt noslēdzot jaunus līgumus par gāzes piegādēm, strādājot Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Pretrunīgāk vērtējama plāna daļa paredz, ka gadījumā, ja Merkeles piedāvājums būs pa prātam Putinam, starptautiskajai sabiedrībai būtu jāatzīst Krimas pievienošana Krievijai, kas būtu "grūti sagremojams" dažām ANO dalībvalstīm, norāda "The Independent".
Slepenajām sarunām tuvi avoti stāsta, ka plāna pirmā daļa paredz pārtraukt Krievijas finansiālo un militāro atbalstu separātistu grupām Austrumukrainā, bet nemierīgie reģioni iegūtu atsevišķas pašnoteikšanās pilnvaras.
Tajā pašā laikā Ukrainas prezidentam būtu jāpiekrīt nemēģināt pievienoties NATO, bet Putins nestātos ceļā Ukrainas tirdzniecības līgumiem ar Eiropas Savienību (ES).
Ciešākas tirdzniecības saites ar ES ir viena no Ukrainas prezidenta Petro Porošenko prioritātēm. Sadarbības līguma neparakstīšana ar ES 2013. gada nogalē izraisīja plašus tautas nemierus pret toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča valdību.
Slepenā vienošanās paredz, ka Ukrainai tiktu piedāvāts jauns ilgtermiņa līgums ar Krievijas enerģētikas gigantu "Gazprom". Pašlaik Kijevai un Krievijai nav noslēgta vienošanās par gāzes piegādi, bet esošie krājumi varētu beigties līdz ziemas sākumam, atgādina laikraksts.
Tāda vienošanās ir izdevīga vāciešiem, kuriem Krievija ir lielākais atsevišķais tirdzniecības partneris. Merkeles vadībā Vācijas – Krievijas savienība ir ievērojami nostiprinājusies, pirms MH17 notriekšanas Vācijas valdība strikti iestājās pret soda sankcijām pret Maskavu, norāda "The Independent".
Tomēr Krievija ar 343 miljardiem eiro savstarpējā tirdzniecībā ir arī visas ES trešais lielākais tirdzniecības partneris. Pēdējās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas personām un bankām, skars arī Eiropas valstu ekonomiku, skaidro "The Independent".
Lielbritānijas Ārlietu ministrija laikrakstam atklāja, ka tai nav informācija par šādam slepenām sarunām, norādot, ka ir maz ticams, ka ASV un Lielbritānija piekristu atzīt Krievijas varu pār Krimu.
Tikmēr Berlīne ceturtdien noliegusi "The Independent" ziņoto. Vācijas kanclere Angela Merkele un Krievijas prezidents Vladimis Putins nav rīkojuši nekādas slepenas sarunas Ukrainas jautājumā, vēsta raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Vācijas kancleres preses sekretāra teikto. Publikācijai, kurā stāstīts par slepenajām sarunām, neesot nekāda pamata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
