Pirms 600 gadiem celtās Id Kahas mošejas imamu Džumi Tahiru nogalināja "trīs reliģiski ekstrēmistiskas ideoloģijas ietekmēti bandīti," teikts Siņdzjanas reģiona valdības tīmekļa vietnē.
Tāpat kā citi Ķīnas reliģiskie līderi, arī Tahirs bija valdības iecelta amatpersona.
Policija meklēšanas operācijas laikā divus no domājamajiem uzbrucējiem nošāvusi, bet trešo sagūstījusi dzīvu.
Siņdzjanas pamatiedzīvotāji ir uiguri, un province tiek uzskatīta par Ķīnas tirdzniecības un energotirgus logu uz Vidusāziju. Reģionā ir arī bagātas gāzes un derīgo izrakteņu atradnes un auglīgas lauksaimniecības zemes.
Gandrīz puse no Siņdzjanas reģiona 20 miljonus lielā iedzīvotāju kopskaita joprojām ir uiguri, tomēr reģionā tiek iepludināts aizvien lielāks etnisko ķīniešu skaits. Ja 1949.gadā ķīniešu īpatsvars Siņdzjanā bija seši procenti, tad šobrīd tas jau pārsniedzis 40%.
Uiguru vairums ir musulmaņi, un rakstībā viņi izmanto arābu alfabētu.
Siņdzjanā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados neilgus laika posmus pastāvēja uiguru valsts, kas pazīstama kā Austrumturkestānas republika. Taču 1949.gadā tā tika varmācīgi iekļauta komunistiskās Ķīnas sastāvā.
Uiguri apsūdz Pekinu centienos iznīdēt viņu savdabīgo kultūru, un pēdējā laikā provincē arvien biežāk uzliesmo vardarbīgi incidenti, kuros Ķīnas varasiestādes vaino uiguru separātistus un islāmistus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
