Polijas pilsētās un mazpilsētās piektdien plkst.17.00 tiks ievērots 70 sekundes ilgs klusuma brīdis, pieminot 70.gadskārtu kopš Varšavas sacelšanās sākuma, vēsta Polijas Radio.
Tomēr galvenais piektdienas piemiņas pasākums paredzēts Varšavas Povonzku militārajā kapsētā, un tajā līdz ar valsts amatpersonām piedalīsies vairāki simti bijušo pretestības kustības dalībnieku, kas ieradušies ne tikai no visas Polijas, bet pat no tādām attālām valstīm kā Argentīna.
Plkst.17.00 ir tā dēvētā V-stunda (Godzina-W), kad 1944.gada 1.augustā tūkstošiem poļu pagrīdes armijas cīnītāju Varšavas centrā sāka uzbrukumus vācu armijas novietnēm un pozīcijām.
Sacelšanos vadīja poļu pretošanās kustības bruņotais spārns "Armia Krajowa" (burtiski - Tēvzemes armija (AK)), kas pakļāvās trimdas valdībai Londonā.
Visas dienas garumā notiek piemiņas pasākumi un ziedu nolikšana pie dažādiem pieminekļiem, kas godina poļu pretošanās kustību un sacelšanās dalībniekus.
Jau no agra rīta vainagi tika nolikti uz Varšavas sacelšanās komandiera Tadeuša "Bora" Komorovska kapa, bet plkst.10 piemiņas ceremonija notika pie sacelšanās dalībnieku pieminekļa galvaspilsētas Mokotuvas rajonā.
Savukārt plkst.13.30 piemiņas brīdis notika pie kādreizējā AK komandiera Stefana "Grota" Rovecka pieminekļa. Brīdī, kad sākās sacelšanās, Roveckis atradās apcietinājumā, bet dienu vēlāk gestapo viņu nošāva.
Pēc tam plkst.14.00 piemiņas ceremonija notika pie pieminekļa tā dēvētajai Pagrīdes valstij un AK, kas atrodas Lauku ielā Varšavā.
Varšavas sacelšanās sākās brīdī, kad kara gaita bija jau pārliecinoši pavērsusies sabiedroto labā un par agrāku vai vēlāk nacistiskās Vācijas sakāvi šaubu vairs nebija.
Austrumfrontē Sarkanā armija bija jau sasniegusi Polijas teritoriju, kamēr Rietumos sabiedrotie sāka strauji virzīties dziļāk Francijā, tuvojoties Parīzei, bet dienvidos nacisti tika atspiesti uz Itālijas ziemeļiem.
Sacelšanās mērķis bija ne tikai cīņa pret nacistiem, bet arī mēģinājums apsteigt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai neļautu tai Varšavā iesēdināt PSRS izveidoto marionešu valdību.
Sacelšanās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un aptuveni 6000 tika smagi ievainoti. Dzīvību zaudēja arī 150 līdz 200 tūkstoši civiliedzīvotāju.
"Armia Krajowa" cīnītāji padevās 2.oktobrī, kad nacisti piekrita pret tās dalībniekiem izturēties kā pret karagūstekņiem, nevis kā pret "bandītiem", kam uz vietas izpildāms nāvessods.
Atlikušos 500 000 Varšavas iedzīvotāju nacisti padzina un pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi.
Sarkanā armija šīs kaujas vēroja no Varšavas pievārtes Vislas austrumu krastā un mierīgi nogaidīja, kamēr nacisti iznīcinās pretošanās kustības vienības, kas varētu izrādīt aktīvu pretestību arī padomju okupantiem.
Varšavas centrā PSRS armija iegāja tikai 1945.gada 17.janvārī.
Pēc nacistu padzīšanas Polijai uzspiestais komunistiskais marionešu režīms centās izskaust AK cīnītāju piemiņu, un publiski piemiņas pasākumi nekomunistiskās pretošanās kustības dalībniekiem atsākās tikai 1989.gadā līdz ar komunistiskā režīma likvidāciju.
Taču jaunizveidotais Varšavas sacelšanās muzejs durvis vēra tikai 2004.gadā, sacelšanās 60.gadadienā, kad kopš komunisma krišanas bija apritējuši jau 16 gadi.