Londonai būtu izdevīgāka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības nekā palikšana tajā, ja ES netiks reformēta, liecina ekonomista, Borisa Džonsona padomnieka Džerarda Laionsa izstrādāts ziņojums.
Kā vēsta "Sunday Telegraph" un "Sunday Times", paredzams, ka Džonsons, kas pārstāv premjerministra Deivida Kemerona Konservatīvo partiju, paudīs atbalstu šim viedoklim, uzrunājot trešdien paredzētu uzņēmēju apspriedi.
Attiecībā uz Eiropas Savienībai nepieciešamajām reformām Laionss dokumentā izvirza prasības, kas pārspēj Kemerona nostāju.
Kā ziņots, ja Kamerons paliks amatā pēc nākamgad maijā gaidāmajām vēlēšanām, viņš gatavojas sarunās ar ES pārskatīt Lielbritānijas attiecības ar bloku un līdz 2017.gada beigām sarīkot referendumu par to, vai Lielbritānijai ir jāpaliek Eiropas Savienībā.
Ziņojumā norādīts, ka labākais scenārijs Lielbritānijas ekonomikai turpmāko 20 gadu laikā ir "būtiski reformēta ES", taču no šā risinājuma gandrīz neatpaliek otra alternatīva - izstāšanās ar labiem noteikumiem, īstenojot saprātīgu uz āru vērstu tirdzniecības politiku.
"Būtiskas ES reformas Lielbritānija var panākt vienīgi tad, ja nopietni apsver arī izstāšanās iespēju," raksta eksperts, norādot, ka saskaņā ar viņa pētījumu Lielbritānijas pastāvēšana ārpus ES ir pavisam reāls risinājums.
Kā izdevumam "Sunday Times" sacījis anonīms Londonas mēram tuvs avots, Džonsons uzskata, ka vienošanās ar ES ir iespējama, ja Lielbritānija ietur stingru nostāju attiecībā uz reformām, bet vienlaikus nebaidās no izstāšanās.
"Ja vēlētāji teiks, ka ar to nepietiek, un mēs izstāsimies, tālākā perspektīvā tas mums nekaitēs tik ļoti, kā varētu iedomāties," izteicies šis avots.
"Sunday Telegraph", atsaucoties uz Laionsa ziņojumu, norāda, ka Londonas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir 350 miljardi sterliņu mārciņu (440 miljardi eiro) - aptuveni piektā daļa no britu ekonomikas kopējā apjoma.
Džonsona padomnieks lēsis, ka 2034.gadā Londonas IKP varētu sasniegt 640 miljardus sterliņu mārciņu, ja Lielbritānija paliks reformētā Eiropas Savienībā, kas orientētos uz tirgošanos ar augošām ekonomikām ārpus bloka, vai 614 miljardus sterliņu mārciņu, ja briti izšķirtos par izstāšanos un pilnīgi patstāvīgu tirdzniecību ar šādām valstīm.
Savukārt paliekot Eiropas Savienībā, ja tā netiek reformēta, Londonas IKP divdesmit gados pieaugtu tikai līdz 495 miljardiem sterliņu mārciņu.
Izstājoties no ES, bet neattīstot sekmīgu tirdzniecības politiku ārpus bloka, Lielbritānijas IKP 2034.gadā nepārsniegtu 430 miljardus sterliņu mārciņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
