Lielbritānijas laikraksts "Financial Times" publicējis NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena rakstu, kurā viņš skaidrojis, ko sagaida no NATO septembra samita, un asi izteicies par Krieviju, kuru uzskata par draudu pasaules kārtībai.
"Krievijas agresija Ukrainā novedusi pie tā, ka NATO tiek aicināta būt labāk sagatavotai pretoties šādiem negaidītiem uzbrukumiem. Es pilnībā piekrītu šiem aicinājumiem," šādi sākas Ramusena vēršanās pie pasaules sabiedrības.
"Krievijas darbības nedrīkst ignorēt. Pasaules kārtība, kāda tā tika nodibināta pēc Aukstā kara beigām, tagad tiek apdraudēta. Tāpēc NATO vairāk jārīkojas. Velsā (NATO plānotajā samitā) mēs plānojam pierādīt, ka alianses [rīcība] ir reālas darbības," viņš norādīja.
NATO samitā 4.-5.septembrī starp daudziem lēmumiem tiks pieņemti arī lēmumi saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā.
Ģenerālsekretārs arī atbildēja uz dažu novērotāju apsūdzībām par alianses nepietiekamo reakciju. "NATO - tā ir alianse no 28 valstīm, visus lēmumus aliansē pieņem saskaņā. Tam ir nepieciešams noteikts laiks, kas rada vilšanos," raksta Rasmusens.
"Taču mēs nepaliksim pasīvi. NATO dalībvalstis dubultojušas iznīcinātāju klātbūtni virs Baltijas valstīm un sākušas lidojumus virs Polijas un Rumānijas. Mēs esam nosūtījuši vairākus kuģus uz Baltijas jūru un Melno jūru. Mēs reģionā veicam vairākas mācības," atgādināja Rasmusens.
Turklāt plānu veiksmīgai realizācijai alianses dalībvalstis gatavojas palielināt savu militāro finansējumu.
"NATO gatavībai [stāties pretī Krievijai] nepieciešama politiskā griba un resursi. Pēdējo gadu laikā NATO dalībvalstis samazinājušas finansējumu par 20%. Tajā pašā laikā Krievija palielinājusi savu militāro budžetu par 50%. Laikā, kad ASV un daži Eiropas partneri būtiski modernizē savus bruņotos spēkus, citiem vajag pielikt vairāk pūļu," norādīja Rasmusens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
