Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā ar ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju lūdzis atbalstīt Krievijas iniciatīvu par "humāno misiju Ukrainas dienvidaustrumos", vēsta aģentūra UNIAN.
Lavrovs uzsvēra, ka Kijevas militārā operācija valsts austrumos "noved pie daudziem civiliedzīvotāju upuriem, tai skaitā bērniem, un dzīvībai svarīgas infrastruktūras nopostīšanas", teikts Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Krievijas iniciatīvu par "humāno misiju" Ukrainā noraidīja trešdien ANO Drošības padomes sēdē. Neviena no valstīm neatbalstīja Maskavas ierosinājumu, bet gluži pretēji – norādīja uz Kremļa vainu konfliktā.
"Paradoksāli, ka Krievija sasauc apspriest humāno krīzi, kuru pati arī radījusi," sēdē paziņoja Lielbritānijas pārstāvis. "Tieši separātistu darbības noved pie situācijas pasliktināšanās Luhansā un Doņeckā, tur, kur separātistu nav, cilvēki atgriežas."
Piektdien Ukraina paziņoja par to, ka, aizbildinoties ar humānās palīdzības sniegšanu, valstī mēģinājuši iebraukt krievu "miera uzturētāji".
"Uz Ukrainas robežu virzījās milzīgs konvojs, ko pavadīja Krievijas karavīri un tehnika, kas it kā bijis saskaņots ar Sarkanā Krusta komiteju. Bija jāiebrauc humānajai kolonnai ar miera uzturētājiem, acīmredzot, lai izprovocētu pilna mēroga konfliktu," paziņoja Ukrainas prezidenta administrācijas pārstāvis Valērijs Čalijs.
Tikmēr Sarkanais Krusts noliedzis, ka kaut kas tāds ir saskaņots ar šo palīdzības organizāciju. Ukrainas prezidents Petro Porošenko sarīkoja ārkārtas tikšanos ar drošībniekiem un sazinājās ar pasaules līderiem, norāda viņa administrācijas pārstāvis.
"Mēs esam gatavi pieņemt humāno palīdzību, bet tikai tad, ja šī misija būs starptautiska un bez militāristu klātbūtnes. Tai jānāk tikai caur Ukrainas robežsargu kontrolētiem robežpārejas punktiem un Ukrainas karavīru pavadībā, lai garantētu misijas drošību," norādījis prezidents.
Merkele uzsvērusi, ka pieturas pie stingras pozīcijas, ka humānā misija jānosūta stingri saskaņā ar starptautiskajiem likumiem un tikai ar ANO vai Sarkanā Krusta starpniecību, to saskaņojot ar Ukrainas pusi.
"Mūsu pozīcija ir skaidra - jebkurš iebrukums, lai arī tas nosaukts par humānu misiju, ir iebrukums, un tā ir sarkanā līnija, ko neviena valsts nedrīkst pārkāpt," apliecinājusi Merkele.
Arī NATO ir izteikusi bažas, ka Krievija pie Ukrainas robežām izvietotos karavīrus varētu mēģināt ievest kā "miera uzturētājus". Savukārt Polijas premjers Donalds Tusks trešdien paziņoja, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā iespējamība pēdējās stundās ir ievērojami pieaugusi, atgādina "Ukrainskaja Pravda".
Ukraina iepriekš ziņoja, ka pie tās robežām Krievija izvietojusi 45 000 karavīru un tehniku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
