Krievija sola Ukrainas austrumdaļai nosūtīt civilu humānās palīdzības konvoju, kuru nepavadīs karavīri.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka palīdzības konvoju nepavadīs Krievijas armijas eskorts. Viņš piebilda, ka nevar paskaidrot sīkāk, kad konvoju varētu nosūtīt un kad tas varētu šķērsot Ukrainas robežu.
Pēc Maskavas sacītā, palīdzība tiks nosūtīta konfliktā ierautajiem Donbasa reģiona civiliedzīvotājiem un izdalīta sadarbībā ar Ukrainas valdību un Sarkano Krustu.
Ukrainas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka palīdzības sūtījums tiks nosūtīts Luhanskas reģionam un to izdalīs Sarkanais Krusts un Ukraina.
Starptautisko Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) pagaidām nav komentējusi savu iespējamo dalību humānās palīdzības sniegšanā konflikta zonā Ukrainas austrumos.
Ukrainas valdībai ir bažas, ka Krievija ar "humānās palīdzības misiju" plāno iesūtīt Ukrainā savu karaspēku, uzdodot tos par miera uzturētājiem. Ukrainas armijai pēdējos mēnešos izdevies veiksmīgi samazināt prokrievisko kaujinieku kontrolēto zonu, kā arī aplenkt Doņecku un Luhansku, līdz ar to papildspēku un bruņojuma piegāde prokrieviskajiem kaujiniekiem kaitētu Ukrainas pretterorisma operācijas tālākai virzībai.
Krievija apgalvoja, ka "humānais koridors" uz Krievijas un Ukrainas robežas tiek izveidots sadarbībā ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju (ICRC), kas gan noliedza šādas misijas esamību.
Tā kā līdz šim no Krievijas puses Ukrainas austrumos masveidā iepludināti algotņi, ieroči, munīcija un bruņutehnika prokrievisko kaujinieku atbalstam, Ukrainas valdībai ir bažas par to, kas varētu atrasties Krievijas karaspēka pavadītajās "humānās palīdzības" kravās.
Krievijas sociālajos medijos arī publicēti neskaitāmi attēli ar Krievijas bruņutehniku, kas izvietoti pie Ukrainas robežas un uz kuriem jau redzami uzkrāsoti uzraksti "Miera uzturēšanas spēki".
Uz draudošo Krievijas iebrukumu ar tūlītējiem diplomātiskiem centieniem reaģēja Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kas steidzami sazinājies ar ANO Drošības padomes locekļu līderiem.
Rezultātā ASV un Rietumeiropas valstu līderi nāca klajā ar asiem brīdinājumiem Krievijai, ka jebkāda tās karaspēka ieiešana Ukrainā tiks uzskatīta par militāru iebrukumu.
Tomēr pirmdien Kremlis izplatīja paziņojumu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefona sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barozu informējis, ka Krievija nosūta uz Ukrainu "humānās palīdzības konvoju".
Kremlis apgalvo, ka Krievijas "humānās palīdzības konvojs" tiek organizēts sadarbībā ar Sarkanā Krusta pārstāvjiem.
Pēc sarunas ar Putinu paziņojumu izdevis arī EK prezidents, informējot, ka viņš Krievijas prezidentu atkārtoti brīdinājis neveikt "nekādas vienpusējas militāras aktivitātes Ukrainā, ne ar kādiem aizbildinājumiem, tai skaitā humānās palīdzības nepieciešamību".
"Sarunā ar prezidentu Putinu prezidents Barrozu sacīja, ka ES pievienosies starptautiskajiem centieniem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuriem tā konflikta dēļ ir nepieciešama," teikts EK paziņojumā.
"Prezidents Barrozu brīdināja neveikt nekādas vienpusējas militāras aktivitātes Ukrainā, ne ar kādiem aizbildinājumiem, tai skaitā humānās palīdzības nepieciešamību," teikts EK paziņojumā.
Barrozu pirmdien telefona sarunā apspriedās arī ar Ukrainas prezidentu Petro Poročenko, paužot bažas par konflikta pieaugošo iespaidu uz civiliedzīvotājiem Ukrainas austrumos.
Lielbritānija, Vācija un ASV nedēļas nogalē brīdināja Krieviju, ka karaspēka ieviešana Ukrainā, aizbildinoties ar "humānās palīdzības" sniegšanu, Rietumiem ir pilnīgi nepieņemama un tiks uzskatīta par militāru iebrukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
