Delfi foto misc. - 28675
Foto: AFP/Scanpix

Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana uzvara svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās, Vācijā jau izsaukusi visai asu reakciju, un izskanējušas atklātas šaubas, ka Turcija jebkad varēs pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

"Erdogana Turcijai nav vietas Eiropā," sarunā ar "Hannoversche Allgemeine Zeitung" norādījis Kristīgi sociālās savienības (CSU) ģenerālsekretārs Andreass Šoiers, mudinot pārtraukt ES iestāšanās sarunas ar Ankaru.

Tam piebalsojušas arī citas partijas. Zaļo partijas priekšsēdis Džems Ezdemirs intervijā avīzei "Nordwest Zeitung" atzinis, ka Erdogana pārvaldītā Turcija kļūst par "arvien autoritārāku valsti". Tomēr vienlaikus viņš norādījis, ka apstākļos, kad nestabilitāte valda Irākā un Sīrijā, kā arī ar jaunu spēku uzliesmojis Izraēlas un palestīniešu konflikts, stabila Turcija ir garants Eiropas drošībai.

Savukārt Eiropas Parlaments (EP) Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadītos kristīgos demokrātus (CDU), sarunā ar "Die Welt" uzsvēris, ka gadījumā, ja Erdogans Turciju pārveidos par autokrātisku valsti, tiks sagrauts pamats Ankaras iestāšanās sarunām ar ES.

Politiķu noskaņojumam piebalso arī vācu mediji.

"Ceļš uz autoritāru valdību ir vaļā," Erdogana uzvaru komentē populārais tabloīds "Bild".

Rakstā "Kas vāciešiem jāzina par Erdoganu", izdevums norāda: "Nav viegli izskaidrot, kāpēc 20 miljoni Turcijas ļaužu prezidenta amatā iebalsoja [cilvēku], kas ierauts daudzmiljonu eiro korupcijas skandālā. Lai to saprastu, jābūt turkam."

Savukārt kreisi orientētā avīze "Tageszeitung" par Erdogana ievēlēšanu vēsta zem virsraksta: "Uzvara, bet ne laimests", piebilstot, ka viņa triumfs nebūt nav tik spīdošs, ņemot vērā apstākli, ka Erdogans pilnībā izmatojis savu premjera varu, lai piespiestu medijus priekšvēlēšanu kampaņas laikā faktiski ignorēt abus pārējos kandidātus.

Tikmēr sabiedriskās televīzijas ziņu raidījuma "Tagesschau" komentētājs Reinhards Baumgartens norādījis, ka "Turcija Erdogana vadībā var kļūt islāmiskāka, līdzīgāka Osmaņu impērijai un austrumnieciskāka. Viņš tiecas uz prezidentālu sistēmu (..), kas veidota pēc Vladimira Putina pārvaldītās Krievijas parauga."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!