Situācija ar Krimu pārkāpj prātam aptveramās robežas - ja agrāk Krievija pieturējās pie saprātīga, kopumā proeiropeiska kursa, tad tagad tā sākusi norobežoties, paudis publicists un sabiedriskais darbinieks Igors Vatoļins.
"Kāpēc tā rīkojās ar Krimu, metot izaicinājumu visai starptautiskajai sabiedrībai? Kāpēc šo jautājumu nenostādīja kā, piemēram, ar Osetiju un Piedņestru, lai pasaules sabiedrība varētu piedot, sagremot? Putina politikā ir iracionālie momenti, tāpēc ar manu saprašanas aparātu šeit nepietiek," atzina Vatoļins.
Runājot par Putina politiku atbalstošajām valstīm, Vatoļins norāda, ka Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija to acīmredzami dara "ar šausmām". "Viņi domā: "Bet vai mēs nebūsim nākamie?", jo ir reāli plāni atjaunot Krievijas impēriju vai vismaz Padomju Savienību".
Krievija, kura jau bija kļuvusi par G-8 un G-20 locekli, ar "nepiedienīgu rīcību" nokļuvusi "citā klubā", kurā atrodas tādi līderi kā Aleksandrs Lukašenko un Bolīvijas prezidents Evo Moraless.
Kamēr tādi režīmi darbojas valsts iekšienē, izmantojot autoritāras metodes, taču nelien pie kaimiņiem, tās kritizē, taču sankcijas nepiemēro. "Taču ja valsts uzbrūk kaimiņvalstij, turklāt Eiropā, iznīcina visus uz to brīdi esošos starptautiskos līgumus, tad reakcija ir viennozīmīga. Krievija līdz šim pilnās burās ir gājusi uz izstumtās valsts statusu," paziņoja Vatoļins.
Vienlaikus Krievija ar visu savu kultūras mantojuma daudzveidību un pašreizējā Krievijas administrācija ir "divi dažādi lielumi": putini nāk un aiziet, bet dižā Krievija paliek, uzsvēra Vatoļins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
