Lēmums par NATO austrumu flanga nostiprināšanu var tikt pieņemts jau septembrī gaidāmajā alianses samitā, sestdien intervijā Polijas Radio pavēstīja Polijas Nacionālā aizsardzības biroja priekšsēdētājs Staņislavs Kozejs.
"Mēs ceram, ka tiks pieņemti lēmumi, konkrēti jautājumā par bāzēšanās, loģistikas, ekipējuma un dažādu noliktavu izvietojumu, lai mūsu valsts un Baltijas valstu teritorijā – tas ir, NATO austrumu flangā – nodrošinātu sabiedroto bruņotos spēkus," sacīja Kozejs.
"Tas viss tiks īstenots pakāpeniski, gadu gaitā, jo runa ir par finansējumu, kopējo budžetu un citiem jautājumiem," viņš piebilda.
Kozejs arī paskaidroja, ka nule kā Varšavā notikusī militārā parāde par godu Polijas armijas svētkiem nav bijusi spēka demonstrācija.
Tā bija atbilde uz cilvēku gaidām saistībā ar krīzi uz austrumu robežas un līdz ar to – reakcija uz Krievijas draudu pieaugumu, norādīja Kozejs.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus.
Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
