Berlīnē svētdien aizvadītajās Vācijas, Ukrainas, Krievijas un Francijas ārlietu ministru sarunās panākts neliels progress, kaut arī sarunu gaita bijusi sarežģīta, pavēstīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
"Sarežģītas sarunas, bet es domāju un es ceru, ka mēs panācām kādu progresu noteiktos punktos," Vācijas ārlietu ministrs raksturoja piecas stundas ilgušās sarunas ar saviem kolēģiem - Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, Ukrainas ārlietu ministru Pavlo Kļimkinu un Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu.
"Neskatoties uz sarežģīto gaisotni, mēs panācām nelielu progresu," aģentūrai AFP apstiprināja avots Francijas diplomātiskajās aprindās.
Neviena no pusēm neizpauda, par ko izdevies vienoties.
Sarunu dalībnieki sniegs ziņojumu savām valdībām un "pirmdien vai otrdien mēs nolemsim, kādā formā varam atsākt sarunas", sacīja Šteinmeiers.
Tikmēr Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins pavēstīja, ka Berlīnē aizvadītās sarunas par Ukrainas krīzes risināšanu nav devušas pozitīvu rezultātu.
"Nav kompromisa jautājumos, kur [Ukrainas] valdībai būtu jāpārkāpj sava sarkanā līnija," tviterī rakstīja Kļimkins. "Ukraina to nepārkāpa. Izjutu mūsu partneru atbalstu," rakstīja ministrs.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka ministru sarunās par Ukrainas krīzi ir panākts progress. Tikuši apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar starptautiskajiem centieniem sekmēt Ukrainas krīzes noregulējumu.
"Visos šajos jautājumos panākts zināms progress. Panākta vienošanās turpināt dialogu šajā formātā, un to rezultātā izskatīšanai Krievijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas līderiem varētu tikt iesniegti konkrēti priekšlikumi," teikts ministrijas paziņojumā sociālajā tīklā "Facebook".
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
