"Ir ārkārtīgi būtiski, lai mēs ar Ukrainu strādātu kopā, nevis pieņemtu lēmumus lielvaru sarunās. Lai gan tajā pašā laikā mums jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem, runājot par Ukrainas politisko varu: es neesmu Porošenko un Jaceņuka lielākais fans," atzīst Lūkass.
Bez tam viens no būtiskākajiem uzdevumiem, lai tiktu galā ar Krievijas agresīvo ārpolitiku, ir rietumvalstu militārās klātbūtnes nodrošināšana Baltijas valstīs, norāda Lūkass.
Lūkass atzīst, ka nevarētu šobrīd sniegt vienu konkrētu padomu, kā Ukrainas konflikta situācijā būtu jārīkojas Latvijai, taču iezīmē vairākas vadlīnijas kā Rietumvalstīm vajadzētu attiekties pret Krieviju.
Pirmkārt, Lūkass norāda uz nepieciešamību saraut Rietumvalstu finanšu saistības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tai skaitā, skarbi sodot Krievijas "naudas atmazgātājus", kas aktīvi spekulē Eiropā.
"Otrkārt, mums ir jādara viss, ko vien var iespēt, lai palīdzētu Ukrainai – ar pieredzi, finanšu līdzekļiem un militāro palīdzību. Tāpat Rietumiem ir jārūpējas pašiem par savu aizsardzības spēju, un tas pavisam tieši attiecas uz Baltijas valstīm – Rietumiem jānodrošina militārā klātbūtne Latvijā, Lietuvā un Igaunijā," uzsver žurnāla "The Economist" ilggadējais politiskais komentētājs.
"The Economist" apskatnieks arī norāda uz nepieciešamību Latvijai un Lietuvai krietni palielināt finansējumu aizsardzības nozarēs, lai paaugstinātu kopējo drošību.
"Šobrīd vasarā situācija nav tik kritiska, bet, laikam kļūstot vēsākam, sarežģītāks kļūst enerģētikas jautājums, kas varētu apdraudēt ES spēju vienoties par sankcijām pret Krieviju", Ukrainas konflikta tālāko attīstību prognozē Lūkass.
Lūkass norāda, ka Ukrainas konflikta kontekstā ir ārkārtīgi būtiski saprast, ka ienaidnieks nav krievu cilvēki, bet gan Krievijas režīms. "Uztraucos, kad redzu, ka Rietumos bieži cilvēki pret Krieviju jūt vispārēju nepatiku, lai gan vainīgs ir varas režīms," atzīmē Lūkass.