Tīmeklī šonedēļ publiskotais video, kurā kāds islāmistu kaujinieks, kas runā ar izteiktu britu akcentu, nocērt galvu ASV žurnālistam Džeimsam Folijam, licis Lielbritānijai atkārtoti pievērst uzmanību pašmāju džihādistiem.
Pēc video publicēšanas Lielbritānijā vairojies satraukums par džihādistu draudiem. Nav skaidrs, cik potenciālu kaujinieku staigā pa valsts ielām un kā situāciju mainīs no Sīrijas un Irākas atgriezušies ekstrēmisti.
Eksperti norāda, ka Lielbritānijas jaunieši pievienojas tādām ekstrēmistu grupām kā "Islāma valsts", jo jūtas atsvešināti. Bieži viņi ir no otrās vai trešās imigrantu paaudzes, turklāt ar mazām ekonomiskām perspektīvām. To viņi kontrastē ar iedomāto slavu, kuru iegūs, kļūstot par asinsliecinieku.
"Kā paaudze šī grupa nebūs tik veiksmīga kā viņu vecāki," norādīja Kviljama ekstrēmisma apkarošanas jautājumu institūta pētniece Erīna Marī Soltmena.
"Tā ir grupa, kurai ir grūti, īpaši globalizētā pasaulē, kurā identitātes kļūst arvien nepastāvīgākas. (..) Daži cilvēki dod priekšroku struktūrai, un viņi viegli pakļaujas tādu grupu ietekmei, kas piedāvā mocekļa varonību, kad var kļūt par episku personu un daļu no "pasaules glābšanas"," skaidroja Soltmena.
Ričards Berets, bijušais izlūkdienesta MI-6 pretterorisma nodaļas vadītājs, jūnijā paziņoja britu raidsabiedrībai BBC, ka uz Sīriju un Irāku devušos britu kaujinieku skaits varētu sasniegt 500.
"Nelaime tāda, ka tu nevari zināt, kuri atgriežas un vienkārši vēlas turpināt savu dzīvi un kuri tikuši radikalizēti."
Teroristu ideoloģijas eksperts no Karaliskā vienoto dienestu institūta (RUSI) Afzals Ašrafs skaidroja, ka lielākā daļa šo cilvēku kļūst par ekstrēmistiem, jo uzskata, ka pasaulē notiek netaisnība pret musulmaņiem.
Tomēr Ašrafs noraidīja, ka Sīrijā karojošie ārzemnieki nav tik liels drauds, kā tiek plaši uzskatīts. Viņš uzskata, ka lielākā daļa no viņiem ir pilnībā pakļāvusies runām par mītisko mocekļa statusu un nemaz nevēlas atgriezties.
Soltmena piebilda - fakts, ka ASV žurnālistu nogalināja brits , nav nejaušība. Tas bija tieši tā paredzēts propagandas mērķiem. Kad redzam, ka tādu šausminošu noziegumu izpilda kāds, kurš ir audzis civilizētā un demokrātiskā sabiedrībā, tas biedē vēl vairāk.
Tam piekrīt Ašrafs - parasti Lielbritānijas kaujiniekiem netiek piešķirtas svarīgas lomas, jo tiek apšaubīta viņu lojalitāte un viņi nespēj runāt arābiski. Parasti ārzemju kaujinieki vai nu kļūst par teroristiem pašnāvniekiem, vai sargiem.
"Islāma valsts" otrdien izlika internetā video, kurā redzama Sīrijā nolaupītā amerikāņu žurnālista Džeimsa Folija nogalināšana un piedraudēts nogalināt vēl vienu reportieri, ja ASV nepārtrauks uzlidojumus Irākā.
Video redzams maskā tērpts kaujinieks, kurš nocērt galvu 2012.gada novembrī Sīrijā nolaupītajam Folijam.
Otrs gūsteknis ASV reportieris Stīvens Sotlofs video parādīts dzīvs, un tiek pavēstīts, ka viņa liktenis ir atkarīgs no ASV prezidenta Baraka Obamas lēmuma pārtraukt uzlidojumus Irākā.
Folijs bija pieredzējis korespondents, kurš bija atspoguļojis karu Lībijā, pirms devās atspoguļot cīņas Sīrijā. Viņš piegādāja ziņas "GlobalPost", aģentūrai AFP un citiem medijiem.
"Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem un 30.jūnijā tās pasludināja par "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Džihādistu grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret ar "Al Qaeda" saistīto "Al Nusra".
Sīrijā "Islāma valsts" kontrolē trešo daļu valsts teritorijas - pārsvarā lauku apvidus ziemeļos un austrumos.
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un ofensīvu turpina, iespiežoties arī kurdu apvidos.
"Islāma valsts" vēl nesen darbojās kā "Al Qaeda" atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru "Al Qaeda" sabiedroto - grupējumu "Al Nusra" -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina "Al Nusra".
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.
Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar "Al Qaeda" saistītajiem grupējumiem.
"Rietumi ir smagi samaksājuši par "Al Qaeda" finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn kādā intervijā brīdināja Asads.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
