Ukrainas drošības struktūru pārstāvji pirmdien valsts austrumos sagūstījuši desmit Krievijas armijas desantniekus, pavēstīja Ukrainas Drošības dienesta preses centrs.
Ukrainas Bruņoto spēku un Ukrainas Drošības dienesta kopīgā operatīvā grupa pirmdien 25.augustā Doņeckas apgabala Armosijivkas rajona Dzerkaļnē aizturējusi desmit Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Gaisa desanta karaspēka 98.Sviras divīzijas 331.pulka karavīrus (71211.kara daļa), teikts UDD paziņojumā.
"Aizturētie snieguši liecības, ka desantnieku bataljons 23.augustā pārdislocēts ar dzelzceļa transportu uz Krievijas Federācijas Rostovas apgabalu, bet 24.augustā aptuveni plkst.3 naktī vienībā izsludināta trauksme un tai dota pavēle veikt pārvietošanos vairāku desmitu bruņumašīnu kolonnas sastāvā. Tikai virsniekiem paziņots, ka Krievijas tehnika iebrūk Ukrainas teritorijā," teikts paziņojumā.
Ukrainas medijos publicētas sagūstīto Krievijas karavīru fotogrāfijas un viņu vārdi.
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko padomnieks bijušais iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izbeigt agresiju pret Ukrainu un savākt Ukrainā sagūstītos Krievijas karavīrus.
"Gūstā sagrābta Kostromā dislocētās 98.divīzijas 331.pulka 71211.kara daļas desanta kaujas mašīna un Krievijas karavīri. Norakstīt asinis uz tā dēvētajiem zemessargiem vairāk neizdosies. Tieši Putinam ir jāsavāc savi gūstekņi un jāizbeidz agresija," sociālajā tīklā "Facebook" norādījis Porošenko padomnieks.
Ukrainas armijai jau iepriekš valsts austrumos izdevies sagrābt Krievijas armijas regulāro daļu bruņutehniku.
Pirmdien Krievijas mediji ziņoja, ka Pleskavas apkaimē apglabāti desantnieki, kas dzīvību zaudējuši "nezināmos apstākļos". Izskanējuši pieņēmumi, ka viņi krituši kaujās Ukrainā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
