Kanāda bažījas par iespējamām Krievijas militārajām darbībām Arktikā, solot savas intereses šajā reģionā aizstāvēt ar spēku, vēsta raidsabiedrība BBC, kura atsaucas uz Kanādas ārlietu ministra Džona Bērda interviju laikrakstā "Berlingske".
"Mums ir nopietnas bažas, un mēs centīsimies veicināt un aizsargāt Kanādas suverenitāti Arktikā," intervijā sacījis ministrs, bilstot, ka tā ir viņu stratēģiskā prioritāte. "Saistībā ar militarizāciju, kuru mēs redzam, mēs ceram uz mierīgu situācijas attīstību, taču agresijas gadījumā mēs esam gatavi savu suverenitāti aizstāvēt ar spēku," intervijā sacīja Bērds.
BBC atgādina, ka Krievijai, Kanādai un vēl divām polārajām valstīm ir vairāki teritoriālie strīdi šajā reģionā. Šogad pavasarī Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis izveidot atsevišķu iestādi, lai izstrādātu valsts politiku attiecībā uz Arktiku. Putins arī plānojis pie Arktikas izveidot patstāvīgu bāzi, kurā izvietotu kuģus un zemūdenes, ziņo BBC.
Abas lielvalstis jau iepriekš "stīvējušās" ap šo reģionu. Pērn decembrī Kanāda iesniedza ANO pieteikumu vērienīgai savu jūras robežu paplašināšanai, ļaujot noprast, ka grasās pretendēt arī uz Ziemeļpolu un to ieskaujošajiem ūdeņiem. Uzreiz pēc šī soļa sekoja Putina reakcija, kurš uzdeva armijai pievērst pastiprinātu uzmanību Arktikas reģionam.
Interese par Ziemeļpola reģionu pieaugusi tāpēc, ka kūstošie ledāji pavēruši kuģošanas ceļus un atvieglojuši piekļuvi līdz šim nepieejamajiem derīgajiem izrakteņiem. Tiek uzskatīts, ka tur atrodas lielas naftas un dabasgāzes rezerves.
Šobrīd valstīm, kas robežojas ar Arktiku, atvēlēta ap to sauszemes teritoriju esoša 200 jūras jūdžu plata ekonomiskā zona.
Tika lēsts, ka ANO Kanādas sākotnējo pieteikumu izskatīs šogad vasarā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
