Somija un Zviedrija, kas nav NATO dalībvalstis, trešdien paziņoja, ka drīzumā paaugstinās sadarbības līmeni ar aliansi. Ar šiem paziņojumiem Helsinki un Stokholma nākušas klajā neilgi pirms NATO samita.
Sagaidāms, ka abas valstis parakstīs sapratnes memorandus par tā dēvēto uzņēmējvalsts atbalstu, kas cita starpā ļaus NATO Ātrās reaģēšanas spēkiem saņemt loģistikas atbalstu, kā arī veikt mācības to teritorijā.
Somijas aizsardzības ministrs Kārls Haglunds sabiedriskajai raidorganizācijai YLE sacīja, ka Somija savu dokumenta versiju parakstīs jaunnedēļ NATO samitā Velsā.
Ārlietu ministrs Erki Tuomioja savukārt norādīja, ka memorands nemainīs Somijas kā neitrālas valsts statusu.
Zviedrijas ministru kabinets arī ir tuvu tam, lai pieņemtu lēmumu par parakstīšanu, sacīja Zviedrijas aizsardzības ministre Kārina Enstrema.
Memorands ir "brīvprātīgs un būs atkarīgs no Zviedrijas uzaicinājuma NATO. Zviedrija tad darbosies kā uzņēmējvalsts", viņa sacīja Zviedrijas radio.
Lielākā opozīcijas partija sociāldemokrāti atbalsta vienošanos, apliecināja partijas aizsardzības jautājumu runasvīrs Pēters Hultkvists.
Somija un Zviedrija sadarbojas ar NATO kopš 1994.gada programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, kā arī ir piedalījušās NATO vadītajās operācijās Afganistānā.
Abas valstis izvirzījušas mērķi nodrošināt, ka tām aizsardzības politikas gaitā ir vajadzīgā kapacitāte, lai uzņemtu ārējo palīdzību.
Kaimiņu ziemeļvalstis Dānija, Norvēģija un Islande ir valstu vidū, kas 1949.gadā dibināja NATO, savukārt Igaunija, Latvija un Lietuva blokam pievienojās 2004.gadā.
Sagaidāms, ka bijušais Norvēģijas premjerministrs Jenss Stoltenbergs oktobrī NATO ģenerālsekretāra amatā nomainīs Andersu Fogu Rasmusenu, bijušo Dānijas premjeru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
