Atjauninātajā enerģētikas stratēģiskās attīstības pētījumā, ko pēc valdības pasūtījuma veicis Lietuvas enerģētikas institūts, izskatīti vairāki šīs nozares attīstības varianti, bet nav dota atbilde uz jautājumu, vai Lietuvai vajadzīga jauna atomelektrostacija (AES), paziņojis premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kas ceturtdien iepazīstināts ar šo apjomīgo dokumentu.
Pēc viņa teiktā, uz šo jautājumu varēs atbildēt, tikai izsverot visu ieinteresēto pušu argumentus.
"Pētījumā norādīti vairāki varianti. Šis pētījums tālāk tiks prezentēts Enerģētikas ministrijā, ar to iepazīsies eksperti un sabiedrība, un pēc tam varēs pieņemt lēmumus, kurš ceļš ir pareizākais," premjers sacījis žurnālistiem pēc valdības apspriedes.
Tiesa gan, jaunajā ekspertu pētījumā norādīts, ka Lietuvai, ja tā vēlas nodrošināt sev lētus elektroenerģijas ražošanas avotus, AES projekts nav uzskatāms par labāko izvēli.
Kā teikts dokumentā, savā ziņā kodolspēkstacija gan varētu palielināt Lietuvas drošību, jo garantētu stabilu elektroenerģijas ražošanu un pašizmaksu, turklāt to varētu apgādāt ar kodoldegvielu ilgam laikam un arī enerģiju tā varētu ražot ilgu laiku - līdz 60 gadiem.
Tomēr vienlaikus enerģētikas institūta zinātnieki norāda, ka lēmums par AES celtniecību pats par sevi negarantētu valstij enerģētisko drošību, jo elektroenerģijas cena, kam ir svarīga nozīme, potenciāli būtu augsta. Eksperti arī kritizējuši kodolenerģētiku no drošības viedokļa, atzīmējot, ka šis aspekts īpaši aktualizējies pēc Fukušimas AES avārijas Japānā.
Kā norādījis institūta eksperts Arvīds Galinis, Lietuva varētu iztikt arī bez jaunās Visaginas AES, bet tai būtu jānodrošinās ar koģenerācijas stacijām. Viņš arī paudis viedokli, ka būtu jānoskaidro, vai Lietuvai ir slānekļa gāze, jānosaka iespējamie iegulu apjomi un tikai tad jāpieņem lēmums, vai tos būtu vērts apgūt, norāda "Vz.lt".
Pētījums atjaunināts, ņemot vērā pārmaiņas Lietuvas enerģētikā - topošo sašķidrinātās gāzes termināli un starpsavienojumus ar Zviedrijas un Polijas energosistēmām, kā arī grozījumus likumdošanā.
Enerģētiķi uzsver, ka Lietuvas nacionālajai enerģētikas stratēģijai būtu jābūt elastīgai, un kā labāko energoapgādes variantu min nodrošināšanos ar rezerves jaudām, ko varētu pieslēgt apstākļos, kad nav iespēju par konkurētspējīgu cenu nopirkt elektroenerģiju tirgū.
Pētījums tiks izskatīts Enerģētikas ministrijā un saskaņots ar citām atbildīgajām institūcijām, ar to tiks iepazīstināta sabiedrība, bet galīgais lēmums būs jāpieņem valdībai un Seimam.