Aprakstot pēdējo dienu notikumus Ukrainas austrumos, britu mediji norāda, ka "beidzot ir sākusies atklāta cīņa", taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām turpina noliegt acīmredzamo. Laikraksts "Independent" gan norāda, ka arī pārējā sabiedrība to, kas šobrīd jau skaidri dēvējams par atklātu iebrukumu, izvēlas saukt maigākos vārdos – konflikta eskalāciju, jo neviens nevēlas tieši vērsties pret Putinu.
"Beidzot sākusies atklāta cīņa, bez aplinkiem," par Krievijas armijas ieiešanu Ukrainas teritorijā saka "Independent". Laikraksts atgādina, ka Putins notikušo iebrukumu noliedz, apgalvojot, ka kaimiņvalstī nav krievu karaspēka. "Taču viņa teiktais, tāpat kā citu Kremļa amatpersonu izteikumi, ir krasā pretrunā ar realitāti," piebilst laikraksts. Britu medija rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējās nedēļas laikā Ukrainas austrumos krietni pieaudzis Krievijas armijas karavīru skaits. To pašu var teikt arī par separātistiem piegādāto ieroču apmēru.
"Artilērija, tanki un karavīri robežu ir šķērsojuši vismaz trīs reizes, atverot jaunu fronti Ukrainas dienvidaustrumos. Pēc visām šīm pazīmēm tas ir īsts iebrukums, taču par "iebrukumu" notikušo neviens nevēlas saukt," raksta laikraksts. ASV un Eiropas Savienībai (ES) labāk patīk Ukrainā notikušo dēvēt par "konflikta eskalāciju". Laikraksts savā slejā ironizē, ka šobrīd ir skaidri redzams, ka Putins ir izvēlējies iet "konflikta saasināšanas" ceļu.
Uz jautājumu, ko uz to atbildēs Rietumi, laikraksts norāda: "Neviens nevēlas sapīties ar Putinu un viņa noliegums, ka Krievija būtu iesaistījusies Ukrainas konfliktā, dod iespēju ES valstu līderiem nespert konkrētus pretsoļus." Laikraksts domā, ka pēc šiem notikumiem vienīgais, ko rietumu valstis darīs, būs jau iepriekš ieviesto sankciju pastiprināšana.
Laikraksta "Times" komentētājs Rodžers Bojess pieļauj, ka starptautiskā sabiedrība izdarīs spiedienu uz Franciju, prasot, lai tā atsakās no helikopteru bāzes kuģa "Mistral" pārdošanas Krievijai. Laikraksta komentētājs uzskata, ka ASV vajadzētu pierunāt Vāciju neiebilst pret jaunas NATO bāzes izveidošanu Baltijas valstīs.
Tāpat komentētājs uzskata, ka Briselei vajadzētu ar steigu izstrādāt programmu, kas ļautu Ukrainai samazināt savu atkarību no Krievijas gāzes. Tāpat ES un Starptautiskajam Valūtas fondam vajadzētu Kijevai piedāvāt finansiālu palīdzību.
"Financial Times" uzskata, ka NATO "joprojām nav ko likt pretī Maskavas izstrādātajai taktikai, kuru tā izmanto Ukrainas konfliktā". Laikraksts norāda, ka Krievija savā taktikā izmanto gan nemilitāros līdzekļus, gan informācijas karu, gan iedzīvotājus, kurus sakūda uz protestiem. "Tā tiek papildināta ar slēptiem militāriem manevriem," raksta laikraksts.
"Financial Times" lēš, ka Krievija savus uzbrukumus kaimiņvalstij sāka plānot jau iepriekš. "Piemēram, 2010.gadā Ukrainas datorsistēmas tika inficētas ar datorvīrusu, kuru dēvē par "Snake"," atgādina laikraksts. Izdevums, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, apgalvo, ka ar šo vīrusu inficētas visas Ukrainas valdības un diplomātu datorsistēmas. ""Snake" ir spēcīgs spiegu instruments, kurš ļauj piekļūt visiem Kijevas slepenajiem dokumentiem," raksta laikraksts. "Financial Times" norāda, ka šādas metodes Kremlis izmantojis ne tikai attiecībā pret Ukrainu.
Runājot par Krievijas vēlmēm, "Financial Times" pieļauj, ka Putins Ukrainā vēlas panākt tā saucamo "iesaldēto konfliktu". "Krievija vēlas piespiest Kijevu ierosināt pamieru un sākt pārrunas, kuras varētu ilgt gadiem," uzskata laikraksts. Taču "iesaldētais konflikts" Ukrainai nozīmētu, ka daļa tās teritorijas būtu separātistu kontrolē. "Tas Austrumukrainu, kas ir šīs valsts rūpniecības sirds, var padarīt par kaut ko Abhāzijai un Dienvidosetijai līdzīgu," skaidro medijs.
"Financial Times" uzskata, ka šāda scenārija gadījumā Ukrainai diez vai kādreiz izdosies iestāties NATO, un to varēs saukt par Kremļa uzvaru.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas, 28.augusta, rītā Ukrainas iekšlietu ministra Arsēnija Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks paziņojis, ka Krievijas armija iebrukusi Ukrainā un turpina doties vairākos virzienos. Krievijas spēku klātbūtni Ukrainas teritorijā apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Taču jau piektdienas rītā ziņots, ka Krievijas bruņoto spēku militārā tehnika pietuvojusies Ukrainas pilsētai Mariupolei.
Pēdējo notikumu dēļ tika sasaukta ANO Drošības padome, taču pagaidām konkrētu rīcības plānu Rietumi nepievadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
