Sankcijas pret Krieviju: ES līderi noskaņoti agresīvi  (228)

To, ka jaunas sankcijas noteikti būs, apliecinājis Francijas prezidents Fransuā Olands, minēdams, ka neesot pat nekādu šaubu par jaunām sankcijām, un turpmāk Eiropas Komisija (EK) nopietni strādāšot, pastiprinot spiedienu pret Krieviju.

Arī pašreizējā ES ārlietu dienesta vadītāja Ketrīna Eštone norādījusi, ka Maskavai jāsaņem skaidri signāli, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nav pieņemama. Eštone arī atkārtoti norādījusi, ka neredz konfliktam militāru risinājumu.

Lai gan iepriekš Somijas premjers Aleksanders Stubs sacīja, ka jaunas sankcijas esot maz ticamas, arī Latvijas premjere Laimdota Straujuma (V) apstiprināja, ka sankciju jautājums tomēr esot samita darba kārtībā.

Kaujinieciskā noskaņojumā Briselē ieradusies Lietuvas prezidente Daiļa Gribauskaite, kura norādījusi, ka ES nepieciešams pret Krieviju vērst pilna apmēra embargo.

Savukārt Lielbritānija aicinās ES līderus apsvērt Krievijas pieejas bloķēšanu starptautiskajai SWIFT banku norēķinu sistēmai. SWIFT ir viena no Krievijas būtiskākajām saiknēm ar starptautisko finanšu sistēmu.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 28.augustā, Ukrainas iekšlietu ministra Arsēnija Avakova padomnieks Zorjans Škirjaks paziņoja par Krievijas armijas iebrukumu Ukrainā. Vēlāk to apstiprināja arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Līdz šim, sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Arī Krievija atbildējusi ar sankcijām, pret rietumvalstīm ieviešot pārtikas embargo.