Krievija "būtībā sarāvusi partnerību" ar Eiropu, pirmdien sacīja Vācijas prezidents Joahims Gauks, Ukrainā notiekošo dēvējot par "jaunu bruņotu konfliktu" kontinentā.
"Mēs nākotnē vēlamies partnerību un labas kaimiņattiecības [ar Krieviju]", bet ar nosacījumu, ka Maskava maina savu politiku un ka notiek "atgriešanās pie valstu tiesību ievērošanas", Otrā pasaules kara sākuma 75.gadadienas ceremonijā Gdaņskā, Polijā, sacīja prezidents.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
