NATO aktivitāšu dēļ Krievija mainīs militāro stratēģiju  (337)

Kremļa padomnieks Mihails Popovs apliecināja, ka Maskava militāro doktrīnu vēlās mainīt pastiprinātās NATO klātbūtnes dēļ, kā arī Ukrainas krīzes dēļ. "Es nešaubos, ka NATO spēku pietuvošanās mūsu robežām, tās paplašināšanās un militāro spēju stiprināšana ir viens no Krievijas Federācijas apdraudējumiem," intervijā aģentūrai "RIA Novosti" sacīja Popovs. Viņš piebildis, ka acīmredzamāka kļūst ASV un NATO dalībvalstu vēlme "palielināt savu stratēģisko uzbrukuma potenciālu".

Popovs intervijā norādīja, ka ASV jau stiprina Baltijas valstu armiju. "Jau ir izplānots Igaunijas teritorijā ievest nopietnu artilēriju un smago bruņutehniku, tostarp tankus. Un tas notiek tieši pie Krievijas robežas," uzsvēra Kremļa runasvīrs.

Viņš norādīja, ka bīstama ir arī situācija Ukrainā, kas, pēc viņa vārdiem, ir "krāsainās revolūcijas" nākamais solis. "Tas ir saistīts ar jauniem militāriem draudiem Krievijas Federācijai, kurus lieliski ataino "arābu pavasara" notikumi Sīrijā un tagad situācija Ukrainā un ap to," salīdzināja Popovs.

Viņš arī piebilda, ka agresija Krimā, kuru Krievija šogad anektēja, tiks uzskatīta par agresiju pret Krieviju "ar visām no tā izrietošajām sekām".

NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens gan iepriekš ir bildis, ka NATO plāni palielināt savu klātbūtni Austrumeiropā, nav pretrunā ar 1997.gadā noslēgto NATO-Krievijas paktu, kurš aizliedz pastāvīgo bāžu izveidi Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēdējā laikā nācis klajā ar virkni paziņojumiem, kuros aicinājis nejokot ar kodolieročiem bruņoto Krieviju, kā arī bildis – Kijevu varētu ieņemt divās nedēļās.

Starptautiskā sabiedrība asi nosodīja Krieviju pēc tam, kad tās karaspēks iegāja Ukrainas teritorijā. Rietumu to jau ir nodēvējuši par nepieteiktu karu. Kremlis gan noliedz, ka Ukrainā būtu krievu karaspēks.