Vācija, kas jau divus gadus ir galvenais Eiropā ieceļojošo patvēruma meklētāju mērķis, gatavojas padarīt stingrākus imigrācijas noteikumus, jo vairs nespēj tikt galā ar ieceļotāju plūdiem.
Kamēr Grieķija un Itālija pieprasa lielāku Eiropas Savienības (ES) finansiālo atbalstu, lai tās spētu tikt galā ar nelegālo imigrantu pieplūdumu savā piekrastē, Vācija gatavojas izvirzīt stingrākus nosacījumus patvēruma meklētājiem no Balkāniem.
Parlamenta augšpalāta Bundesrāts septembrī sāks debates par likumprojektu, kas paredz atvieglot varasiestādēm Serbijas, Maķedonijas un Bosnijas-Hercegovinas pilsoņu izraidīšanu.
Berlīne norāda, ka tā vēlas lielāku vērību pievērst tiem patvēruma meklētājiem, kas ierodas no patiesi bīstamām karadarbības zonām, piemēram, no Sīrijas un Irākas.
Parlamenta apakšpalāta Bundestāgs likumprojektu, pret kuru gan iebilst cilvēktiesību aizstāvju organizācijas, jau apstiprinājis.
Piektdien noslēdzās divu dienu ilga sanāksme, kurā šo jautājumu apsprieda visu 16 federālo zemju ministri.
Tīringenes iekšlietu ministrs Jērgs Geiberts norādīja, ka likumprojekts attiecas uz tām personām, kuru patvēruma pieprasījumi ir „acīmredzami nepamatoti”.
Pēc patvēruma pieprasījumu skaita straujā pieauguma pēdējo gadu laikā Berlīne atzinusi, ka trīs Balkānu valstis ir drošas un to pilsoņiem nedraud vajāšana, spīdzināšana, vardarbība vai necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās.
Kanclere Angela Merkele norādījusi, ka palīdzība jāsniedz tiem cilvēkiem, kas bēg no pašreizējiem pasaules karstajiem punktiem.
Taču starp lielākajām patvēruma meklētāju grupām Vācijā joprojām ir serbi, pamatā čigāni.
Pat gadījumos, kad viņu patvēruma pieprasījumi tiek noraidīti, kamēr tie tiek izskatīti ieceļotāji saņem sociālos pabalstus, kas bieži pārsniedz ienākumus, uz kādiem tie var cerēt pašu zemē, un tas var ilgt pat vairākus mēnešus.
2013.gadā patvēruma meklētāju skaits Vācijā pieauga par 64%, sasniedzot 127 023 cilvēkus. Tas veido 29% no kopējā patvēruma meklētāju skaita visā Eiropas Savienībā (ES).
Kopš šī gada sākuma to sīriešu skaits, kas pieprasījuši patvērumu Vācijā, pieaudzis gandrīz trīskārt, kamēr irākiešu skaits dubultojies.
Daudzi no viņiem sākotnēji šķērsojuši Vidusjūru, pirms nonākuši Vācijas lielākajās pilsētas.
Līdz augusta beigām tikai Berlīnē ieradies 6141 patvēruma meklētājs, kas ir vairāk nekā visa 2013.gada laikā.
Pilsēta spērusi bezprecedenta soli un līdz nākamajai nedēļai slēgusi patvēruma meklētāju uzņemšanas centru, piespiežot jaunos ieceļotājus meklēt palīdzību pie radiniekiem vai labdarības organizācijās.
Citās Vācijas pilsētās, piemēram, Nirnbergā bēgļi izmitināti sporta zālēs, autobusu depo vai teltīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
