Ankara neatļaus ASV vadītajai koalīcijai uzbrukt džihādistiem Irākā un Sīrijā no Turcijas teritorijas un nepiedalīsies pret tiem vērstās kaujas operācijās, ceturtdien paziņojusi valdības amatpersona.
"Turcija nebūs iesaistīta nevienā militārā operācijā, bet pilnībā koncentrēsies uz humānām operācijām," paziņoja amatpersona.
2003.gadā Turcija neatļāva ASV izvietot savā teritorijā 60 000 karavīru, lai iebruktu Irākā no ziemeļiem, un neatļāva ASV izmantot savas gaisa bāzes. Ankaras lēmums toreiz izraisīja krīzi abu sabiedroto valstu starpā.
Tagad Turcija izpelnījusies pārmetumus, ka tā netieši veicinājusi teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" (IV) izveidošanos, jo atbalstījusi islāmistus, kas Sīrijā cīnās pret prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Ankara šos pārmetumus kategoriski noraida.
Jau ziņots, ka ASV nolēmusi pastiprināt Irākā gaisa triecienus pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts" un nosūtīt vēl 450 karavīrus irākiešu vietējo bruņoto formējumu apmācīšanai.
Paziņojot par jauno stratēģiju, ASV prezidents Baraks Obama trešdien norādīja, ka ir gatavs "Islāma valsts" kaujinieku bombardēšanai arī Sīrijā.
Lai apspriestu kopīgu cīņu pret IV, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien Saūda Arābijas pilsētā Džidā tikās ar desmit arābu valstu un Turcijas pārstāvjiem.
Sanāksmes noslēgumā tika paziņots, ka Saūda Arābija, Bahreina, Ēģipte, Irāka, Jordānija, Kuveita, Libāna, Omāna, Katara un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) vienojušās dot savu ieguldījumu visaptverošajā cīņā pret IV.
Džihādistu grupējums kontrolē plašas teritorijas Irākā un lielu daļu Sīrijas ziemeļu gar Turcijas robežu.
Turcija sevi uzskata par IV upuri, jo grupējuma gūstā atrodas 49 turku ķīlnieki, tostarp diplomāti un bērni, kuri 11.jūnijā tika nolaupīti no Turcijas konsulāta Mosulā Irākā.
Kāda amatpersona ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka ķīlnieku dēļ Ankaras rokas ir sasietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
