Turcijas jaunais prezidents Redžeps Tajips Erdogans apstiprinājis likumprojektu, kas sniedz iespēju Turcijas interneta regulatoram - Telekomunikāciju augstākajai padomei (TIB) - vairāk novērot tā lietotājus un bloķēt nevēlamas interneta vietnes.
Jaunos grozījumus valdībai iesniedza vadošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP). Tagad TIB var bez tiesas ordera bloķēt interneta vietnes.
Līdz šim tāda iespēja bija tikai gadījumos, ja vietnē notiek "privātās dzīves pārkāpums", bet tagad tiesības ir paplašinātas un TIB bez tiesas ordera var bloķēt lapas, lai "aizsargātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un novērstu noziegumus."
Ja TIB amatpersonas izlems, ka kāda interneta vietne ir neatbilstoša, interneta pakalpojumu sniedzējiem tā būs jābloķē četru stundu laikā.
Jaunie grozījumi arī ļauj TIB divus gadus glabāt informāciju par jebkura interneta lietotāja apmeklētajām vietnēm un to apmeklēšanas ilgumu.
Līdz šim informācijas saglabāšanas tiesības bija tikai hostinga pakalpojumu sniedzējiem un TIB vēlamo informāciju varēja iegūt tikai jau uzsāktu policijas izmeklēšanu gadījumos un ar tiesas orderi.
Daudzi cilvēki un organizācijas uzskata, ka tas ir valdības mēģinājums cenzēt sev nevēlamu informāciju.
Pēc skandāla, kad ar sociālo mediju palīdzību tika izplatīts audio ieraksts, kurā Turcijas vadība un nozīmīgi uzņēmēji tika apsūdzēti korupcijā, valdība martā izlēma bloķēt tīklus "Twitter" un "Facebook". Vēlāk gan Augstākā tiesa to atzina par pretlikumīgu un atcēla.
Galvenie AKP pretinieki - opozīcijā esošā Republikāniskās Tautas partija (CHP) solījusi cīnīties ar jaunajiem interneta ierobežojumiem un vērsties Konstitūcijas tiesā.
Visi šie jaunie grozījumi un stils, kādā Edrogans risina konfliktus, izraisījis bažas, ka sākusies opozīcijas apklusināšana un tuvošanās autoritāram režīmam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
