Ukrainas aizsardzības ministrs Valērijs Heletejs paziņojis, ka NATO dalībvalstis ir sākušas ieroču piegādes Ukrainai, lai palīdzētu karavīriem cīnīties pret prokrieviskajiem separātistiem valsts austrumos, vēsta raidsabiedrība BBC.
Heletejs neprecizēja ne ieroču veidus, ne to, kuras valstis bruņojumu piegādā. Sarunas par ieroču piegādēm ar NATO valstu aizsardzības ministriem notikušas NATO samitā Velsā.
"Man nav tiesību atklāt nevienu konkrētu valsti, ar kuru panākta vienošanās. Bet fakts ir tāds, ka šie ieroči jau ir ceļā pie mums - tā ir pilnīga patiesība, es varu to oficiāli teikt," ministra komentārus citē aģentūra UNIAN.
Jautājums par Ukrainas kodolieroču arsenāla atjaunošanu nav bijis dienas kārtībā, bet nav izslēgta iespēja to apspriest nākotnē, paskaidrojis Heletejs.
NATO iepriekš ir norādījusi, ka neplāno Ukrainai, kura nav alianses locekle, sūtīt neletālo palīdzību, bet dalībvalstis to var darīt pašas pēc savas iniciatīvas. ASV, Itālija, Polija un Norvēģija septembra sākumā noraidīja Ukrainas prezidenta padomnieka paziņojumu, ka ar šīm valstīm panākta vienošanās par ieroču piegādāšanu Ukrainai.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks sestdien preses konferencē Kijevā norādīja, ka NATO ir vienīgais spēks, kas var aizsargāt Ukrainu pret Krieviju, kuru Kijeva un Rietumi apsūdz iebrukumā Austrumukrainā. Maskava noliedz karavīru nosūtīšanu un nemiernieku apbruņošanu.
Piecos konflikta mēnešos gājuši bojā vismaz 2600 cilvēku.
NATO lēš, ka pēc 5. septembrī noslēgtā pamiera, Ukrainā joprojām ir aptuveni 1000 Krievijas karavīru, bet 20 000 atrodas pie Ukrainas robežām. Tikmēr Heletejs norāda, ka Ukrainā ir aptuveni 3500 Krievijas karavīru, pirmdien vēsta aģentūra UNIAN.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
