Eiroparlaments un Ukrainas Augstākā rada vienlaicīgi ratificē asociācijas līgumu  (28)

Ukrainas parlamentā par vienošanās ratifikāciju nobalsojuši 355 deputāti. Līguma apstiprināšana vienlaicīgi notikusi arī Eiroparlamentā, kas ir vēl nebijis gadījums ES vēsturē, norāda ziņu vietne "Korrspondent.net".

Strasbūrā par līguma ratificēšanu nobalsojuši 533 Eiroparlamenta deputāti, informē laikraksts "Ukrainskaja Pravda".

Līguma apstiprināšana ir "tikai sākums lielajam Eiropas ceļam", un Ukrainas politiskajai elitei ir jādemonstrē tāda pati vēlme uz pārmaiņām, kā to darīja Ukrainas tauta, parlamentā uzsvēra premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

Pēc premjera runas parlamenta zālē notika videokonference ar Strasbūru, kuras laikā Eiroparlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņoja par asociācijas līguma ratifikāciju, kurš "nav mainījies kopš Kijevas miermīlīgo demonstrāciju laika".

"Kurš gan varēja padomāt, ka pēc dažiem mēnešiem robežas Eiropā mēģinās izmainīt ar spēku. Eiropā ir izcēlies karš," norādījis Šulcs."Eiroparlaments vienmēr ir aizstāvējis Ukrainas teritoriālo vienotību un suverenitāti, mēs turpināsim to darīt," viņš piebildis, norādot, ka ES atbalsta ukraiņu sapņus par Maidana ideju realizāciju.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pateicās eiropiešiem par Ukrainas atbalstīšanu.

"Šī atmosfēra, kas valda parlamentā, ļoti atgādina atmosfēru, kāda te bija 1991. gadā, kad mēs ieguvām neatkarību," uzsvēra Porošenko.

Prezidents atgādināja, ka Maidana laikā bojāgājušie un gandrīz 900 kritušie ukraiņu karavīri ir izcīnījuši Ukrainas tiesības dzīvot Eiropā.

"Neviena cita nācija nav maksājusi tik augstu cenu par tiesībām būt eiropiešiem. Kurš uzdrošināsies mūsu priekšā aizvērt durvis uz Eiropu? Kurš būs pret to, lai sniegtu Ukrainai ES dalībnieces perspektīvas, uz ko mēs tagad speram pirmo soli?" jautāja Porošenko.

Prezidents uzsvēra, ka līgumā nav izmainīts neviens paragrāfs, un parakstīja likumu par vienošanās ratificēšanu, ziņo "Ukrainskaja Pravda".

Vēstīts, ka Ukrainas asociācijas līgumu ar ES bija paredzēts parakstīt ES samitā Viļņā 2013. gada novembrī, bet toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pēdējā mirklī atteicās to darīt. Tas noveda pie plašiem tautas protestiem, kas beidzās ar Janukoviča gāšanu.

Vienošanos 2014. gada 27. jūnijā parakstīja jaunievēlētais Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

"Ar šodienas ratifikāciju mēs institucionalizējam Ukrainas izvēli par labu kopīgai nākotnei ar Eiropas Savienību. Ukrainas sabiedrība ir samaksājusi augstu cenu par savu Eiropas izvēli, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un piedzīvojot Krievijas okupāciju un ekonomisku lejupslīdi. Ar šo ratifikāciju Eiropas Savienība apliecina savu atbalstu Ukrainai, neraugoties uz nožēlojamo lēmumu atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu", otrdien pirms balsojuma Eiroparlamentā teica ziņotājs Jaceks Seriušs-Voļskis.

Viņš piebilda, ka nolīgums nav "ES un Ukrainas attiecību galamērķis" un uzsvēra, ka ES un Ukrainas kopīgā nākotne tagad ir jāaizsargā no Krievijas agresijas, piemērojot arvien stingrākas sankcijas, līdz tās Krievijai "izmaksās pārāk dārgi, lai tā varētu turpināt uzsākto politikas kursu.

Nolīguma politiskie noteikumi ievērojami tuvina Ukrainu Eiropas Savienībai, nodrošinot jaunus politiskā dialoga kanālus un paredzot noteikumus sadarbībai enerģētikas, transporta un izglītības, kā arī citās jomās.

Tas pieprasa Ukrainai īstenot reformas un ievērot demokrātijas principus, cilvēktiesības un nodrošināt tiesiskumu.

Noteikumi paredz arī lielāku darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, nosaka mērķus bezvīzu režīma izveidošanai un nosaka termiņus, kuros Ukrainai jāpārņem un jāpiemēro noteikti ES tiesību akti.

Brīvās tirdzniecības nolīgums integrēs ES un Ukrainas tirgu, atceļot muitas nodokļus un aizliedzot citus tirdzniecības ierobežojumus, vienlaikus paredzot konkrētus ierobežojumus un pārejas periodus tirdzniecības liberalizēšanai noteiktās abām pusēm svarīgās jomās, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Tas daļēji integrēs arī publiskā iepirkuma tirgus.

Pēc ratifikācijas Eiropas un Ukrainas parlamentos, nolīgums tiks piemērots provizionāli, tomēr datums ir vēl jāapstiprina ES Padomei. Lai pilnībā stātos spēkā, nolīgums jāratificē arī visās dalībvalstīs. Līdz šim tas izdarīts Latvijā, Lietuvā, Rumānijā un Maltā, tomēr ratifikācijas pabeigšana visās dalībvalstīs varētu prasīt vairākus gadus.

Sākotnēji bija plānots tirdzniecības noteikumus provizionāli piemērot jau no šā gada 1. novembra, tomēr 12. septembrī ES, Ukraina un Krievija vienojās atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu līdz 2015. gada 31. decembrim.

Eiropas Komisija paziņoja, ka turpinās piemērot autonomās tirdzniecības priekšrocības Ukrainai, tādējādi vienpusēji atverot ES tirgu Ukrainas ražotājiem. Lēmums par vienpusējo priekšrocību pagarināšanu vēlāk būs jāpieņem arī Eiropas Parlamentam.