Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien lika izvietot armijas papildspēkus Krimā un Krievijas dienvidos, lēmumu skaidrojot ar krīzes saasināšanos Ukrainā un ārvalstu karaspēka koncentrēšanu Krievijas robežu tuvumā.
Pilnvērtīgas un pašpietiekamas karspēka grupas izvietošana Krimas virzienā ir viena no Dienvidu kara apgabala pavēlniecības prioritātēm, sacīja ministrs.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķē "vietējās pašaizsardzības vienības", skaidroja Putins, norādot arī, ka Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie "kaujinieki", varot nopirkt kurā katrā "veikalā".
17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.
Krimas okupācijas gaitā arī Šoigu bija aktīva loma Kremļa melu kampaņā.
Medijos publicētās fotogrāfijas, kurās bija redzama Krievijas bruņutehnika Krimā, Šoigu vēl marta sākumā dēvēja par "provokāciju".
Bet tīmeklī ievietoto video, kurā "zaļie cilvēciņi" Krimā stāsta, ka viņi ir no Krievijas, Šoigu nodēvēja par "pilnīgām blēņām".
Vaicāts, no kurienes Krimas "pašaizsardzības vienībām" uzradušās bruņumašīnas "Tigr" un "Ris", kas atbilstoši ekspertu viedoklim ir tikai Krievijas bruņojumā, Šoigu žurnālistiem toreiz taisnojās, ka viņam par to "nav nekādas saprašanas".
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
