Ja Kremlis mēģinās iefiltrēt savus kaujiniekus un diversantus kāda no NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju, piemēram, Baltijas valstīs, tā riskē iedarbināt NATO līguma piekto paragrāfu, kas paredz aizsargāt dalībvalsti, kurai noticis uzbrukums, atsaucoties uz NATO Eiropas spēku virspavēlnieku – ģenerāli Filipu Brīdlovu – vēsta ziņu vietne "The Daily Beast".
Brīdlovs to pirmdien paziņojis starptautisko attiecību domnīcā Atlantijas padome.
Ģenerāļa paziņojums uztverams kā brīdinājums Krievijai, ka slepens un nepieteikts iebrukums nozīmēs kara izraisīšanu, analizē medijs. Tas izskanējis pēc Krievijas paziņojuma, ka tā nesamierināsies ar "uzbrukumu krievu valodai Baltijas valstīs". Kremļa izteikumi uzskatāmi par draudiem turpināt iejauktie šo trīs valstu iekšējās lietās, norāda vietne.
Ar Krievijas sūtītu karavīru bez atpazīšanās zīmēm - tā saukto "zaļo cilvēciņu" - parādīšanos februārī sākās Krimas okupācija, pēc tam Krievijas diversanti darbam ar krievvalodīgajiem un nemieru izraisīšanai parādījās Ukrainas austrumos, kur joprojām turpinās ukraiņu karavīru kaujas ar šiem cilvēkiem, atgādina medijs.
NATO ir jāseko situācijai robežvalstīs, kurās ir nozīmīgs krievu skaits, un jādomā, kā labāk sagatavoties šim "hibrīda karam", uzsvēris Brīdlovs. "Kā mums labāk sagatavot mūsu sabiedrotos, lai raksturotu, saprastu un izdzīvotu sākotnējā uzbrukumā "mazo zaļo cilvēciņu" scenārija gadījumā," jautājumu aktualizējis Brīdlovs.
Šis jautājums izskatīts septembrī notikušajā NATO samitā Velsā, norādījis Brīdlovs. "Starp NATO sabiedrotajiem bija liela vienprātība, ka, ja "mazos zaļos cilvēciņus" saista ar agresora valsti, tas ir piektā paragrāfa gadījums, un tad visi NATO aktīvi tiek likti lietā," paskaidrojis ģenerālis.
Tas, kā tieši "aktīvi tiks likti lietā", vēl tiekot apspriests. Brīdlovs atgādinājis, ka samitā panākta vienošanās par NATO ātrās reaģēšanas spēku veidošanu. Kādi tieši būs šie spēki, vēl tiekot apspriests.
Brīdlovs pastāstījis, ka vēlas izveidot jaunu NATO štābu, kas nodarbosies tikai ar to, kā ātri reaģēt uz draudiem NATO dalībvalstīm.
NATO spēku izvietošana valstīs pie Krievijas robežām varētu sagatavot pamatu ātrai kaujas spēku ievešanai sliktākā scenārija gadījumā, cerību izteicis Brīdlovs. Šie jautājumi tikšot apspriesti septembrī NATO militārās komitejas sanāksmē Viļņā.
Ģenerālis atklājis, ka "hibrīda iebrukuma" pazīmes jau var sākt saskatīt arī Moldovā, kas nav NATO dalībvalsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
