41FP090330C231
Foto: AFP/Scanpix

Lai nodrošinātos pret Krievijas agresiju, Polijai bruņojumā ir jāiegūst kodolieroči, uzskata Polijas bijušais prezidents un leģendārais arodkustības "Solidaritāte" līderis Lehs Valensa.

"Polijai ir jāstājas pretī Krievijai. Mums ir jāaizņemas, jānomā kodolieroči un jāparāda Putinam, ka, ja viens Krievijas karavīrs neaicināts spers kāju uz mūsu zemes, mēs uzbruksim. Vienkārši, lai būtu skaidrs," laikrakstam "Rzeczpospolita" sacīja eksprezidents.

Vairākās valstīs, arī Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā, kas pašas nav kodolvalstis, NATO ietvaros izvietoti kopīgi kodolieroči. Tomēr kodolieroču aizņemšanās vai iznomāšanas tradīcija pagaidām nav ieviesusies.

Polijai ir skaļi jāpasaka: "Putina kungs! Mēs neļausim jums spert nevienu soli uz priekšu. Mēģiniet un jūs iesiet bojā tāpat kā mēs," sacīja Valensa.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.

NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl pagājušajā nedēļā sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķē "vietējās pašaizsardzības vienības", skaidroja Putins, norādot, ka Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie "kaujinieki", varot nopirkt kurā katrā "veikalā".

17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!