Turcijas kurdu nemiernieki trešdien pauda šaubas par pamiera turpināšanu ar Ankaru, apsūdzot Turcijas valdošo partiju, ka tā džihādistu grupējuma "Islāma valsts" ofensīvas laikā "karo" ar kurdiem.
Kurdistānas Kopienu savienība (KCK), kas tiek uzskatīta par pamatā kalnu rajonos bāzētās Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) pilsētu atzaru, nākusi klajā ar atbilstošu paziņojumu, kas ir kļuvis par pēdējo zīmi tam, ka attiecības kurdu un Ankaras starpā atkal pasliktinās.
KCK izpildpadome atzinusi, ka "bezkonflikta stāvoklis" faktiski ir beidzies Turcijā valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) darbību rezultātā.
Padome apņēmusies "pastiprināt cīņu visās jomās un izmantot visus līdzekļus, lai atmaksātu par karu, kuru AKP uzsākusi pret mūsu tautu".
Paziņojumā AKP valdība apsūdzēta, ka tā ekspluatē ieslodzītā PKK līdera Abdullas Edžalana pūliņus miera labā, un tā dēļ pamiers kļuvis "bezjēdzīgs".
Ankara nobloķējusi Turcijas kurdu centienus doties uz Sīriju, lai tur cīnītos ar džihādistu grupējumu "Islāma valsts", ar to robežapgabalos izraisot protestus.
Ankara, kā šķiet, ir satraukta, ka piedalīšanās kaujās pret "Islāma valsti" PKK varētu padarīt stiprāku.
Edžalans ar savu advokātu starpniecību šonedēļ izplatītā paziņojumā apsūdzēja varasiestādes, ka tās lielākā mērā ir gatavas runāt ar "Islāma valsti", nevis kurdiem.
PKK militārais līderis Murats Karajilans, kurš vada kaujiniekus no bāzes Irākas ziemeļos, gājis vēl tālāk, sakot, ka miera process ir "beidzies".
"Tomēr galavārds pieder Edžalanam," sacīja Karajilans.
Džihādistu grupējums "Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra", kas saistīts ar "Al Qaeda".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
"Islāma valsts" vēl nesen darbojās kā "Al Qaeda" atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru "Al Qaeda" sabiedroto - grupējumu "Al Nusra" -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina "Al Nusra".
Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.
Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar "Al Qaeda" saistītajiem grupējumiem.
"Rietumi ir smagi samaksājuši par "Al Qaeda" finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn intervijā brīdināja Asads.
"Islāma valsts" kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina šomēnes publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
