Lielbritānijas likumdevēji piektdien ar pārliecinošu balsu pārsvaru - 524 pret 43 - nobalsoja par valsts pievienošanos ASV vadītajiem uzlidojumiem teroristu grupējumam "Islāma valsts" (IV) Irākā.
Premjerministrs Deivids Kemerons parlamentā paziņoja, ka Lielbritānijai ir pienākums pievienoties uzlidojumiem, norādot, ka tie notiek kā daļa no plašāka plāna.
IV ir drauds Lielbritānijai un "mums ir jāstājas tam pretim", sacīja Kemerons, piebilstot, ka tagad ir skaidrs juridisks pamatojums trīcībai.
Kemerons atzina, ka militārā operācija varētu ilgt gadiem, nevis mēnešiem, taču norādīja, ka ne ASV, ne Lielbritānija negrasās sūtīt sauszemes spēkus karot ar džihādistiem.
Džihādistu grupējums "Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.
Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret "Al Nusra", kas saistīts ar "Al Qaeda".
Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.
Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.
"Islāma valsts" kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina šomēnes publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
