Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenā izmeklēšanas pārvalde ierosinājusi krimināllietu par Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu "krievvalodīgo iedzīvotāju genocīdu", pirmdien paziņoja iestādes oficiālais pārstāvis Vladimirs Markins.
Viņš uzsvēra, ka par to Krievijas Kriminālkodeksa 357.pants paredz līdz 20 gadiem cietumā vai nāvessodu.
Krievijas izmeklētāji noskaidrojuši, ka, sākot ar 12.aprīli, nenoskaidroti Ukrainas varasiestāžu, Nacionālās gvardes un organizācijas "Labējais sektors" pārstāvji it kā esot likuši padotajiem iznīcināt Ukrainas austrumos dzīvojošos krievvalodīgos pilsoņus.
Slepkavības it kā esot notikušas, pielietojot artilērijas sistēmas "Grad" un "Uragan", kā arī vadāmās aviācijas raķetes ar kasešu kaujas galviņām, taktiskās raķetes "Točka-U", kā arī citus smagā bruņojuma veidus, kas nodara vienlaidus postījumus, sacīja Markins.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Atbilstoši Krievijas aktīvistu datiem Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
