Šokējoši foto: Arāla jūra pilnībā izžuvusi  (121)

"Šī ir pirmā reize mūsdienās, kad pilnībā izžuvis austrumu baseins," "NASA Earth Observatory" vietnē komentē Arāla jūras eksperts no Mičiganas Universitātes Filips Miklins.

Lai apūdeņotu apkārtējās stepes kokvilnas audzēšanas nolūkos, PSRS laikā piecdesmitajos un sešdesmitajos gados inženieri Kazahstānā, Turkmenistānā un Uzbekistānā sāka vērienīgu irigācijas projektu. Tā ietvaros tika novirzītas divas Arāla jūrā ieplūstošās upes – Amudarja un Sirdarja.

Ezera ūdens kļuva arvien sāļāks, nogalinot gandrīz visu dzīvību tajā un iznīcinot zvejniecības nozari. Turklāt gultni, kura sāka atklāties pēc ūdens atkāpšanās, klāj ķimikālijas, kas izmantotas lauksaimniecībā.

Vēja nesti toksiskie putekļi no kādreizējās ezera gultnes ir kļuvuši par draudu veselībai, bet sāls daļiņas degradē lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Jūras izžūšana ir mainījusi apkārtnes klimatu – vasaras kļuvušas karstākas un sausākas, bet ziemas aukstākas, skaidro NASA.

2000. gadā, kad NASA sāka uzņemt Arāla jūras attēlus, tā jau bija zaudējusi ievērojamu daļu no 1960. gada platības. Ziemeļu Arāla jūra (saukta arī par Mazo Arāla jūru), bija atdalījusies no Dienvidu Arāla jūras (Lielās Arāla jūras). Savukārt Dienvidu jūra sadalījusies rietumu un austrumu baseinos.

Foto: Arāla jūra 2000. gadā. Ar melno līniju apzīmēta 1960. gada platība

Mēģinot glābt Arāla jūras atlikumu, 2005. gadā Kazahstāna uzbūvēja dambi starp jūras ziemeļu un dienvidu daļām. Tas nozīmēja "nāves spriedumu" Dienvidu Arāla jūrai, skaidro "NASA Earth Observatory". Viss no Sirdarjas ieplūstošais ūdens tagad paliek Ziemeļu Arāla jūrā.

Foto: Arāla jūra 2014. gadā

Arāla jūras baseina apkārtnē dzīvo aptuveni 60 miljoni cilvēku, skaidro Raidsabiedrība RT. Lai atjaunotu ezeru tā sākotnējā platībā, ūdens pieplūdums būtu jāpalielina četrkārtīgi. Tāds projekts izmaksātu 16 miljardus dolāru (12,6 miljardi eiro), norāda RT, par ko iesaistītās valsti nevarētu ne vienoties, ne to atļauties.