"Nav vērts nodoties nekādām ilūzijām par to, vai Krievija aizsargās savus pilsoņus. Tā nepārprotami to darīs. Un nemēģiniet pārbaudīt mūsu pacietību, mūsu spēku," pašpasludinātās Piedņestras prezidenta Jevgēņija Ševčuka vizītes laikā Maskavā paziņoja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.
"Es vēlētos sacīt visiem tiem, kas nedomā kā mēs: nevajag bāzt degunu Piedņestrā, nevajag mēģināt izraisīt histēriju pie robežas, nevajag saasināt spriedzi, jo tur dzīvo Krievijas pilsoņi," norādīja Rogozins.
"Krievijas pilsoņu tiesību aizsargāšana vienalga, cik tālu viņi dzīvo, ir Krievijas valsts tiešā atbildība," viņš piebilda.
Jūlijā Maskava paziņoja, ka, Moldovai veidojot stiprākas saites ar Eiropas Savienību (ES), tiek pārkāptas separātiskās Piedņestras iedzīvotāju tiesības, tāpēc Krievija turpmāk ar separātisko provinci veidos vēl ciešākas attiecības.
Austrumukrainas krīzes dēļ atkal pastiprinājušās bažas par situāciju Piedņestrā, kas 1990.gadā atdalījās no Moldovas un vēlas pievienoties Krievijai.
Deviņdesmito gadu sākumā Piedņestras apgabals atdalījās no Moldovas, taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas miera uzturēšanas spēku kontingents uzturas Piedņestras apgabalā vēl joprojām.
No pusmiljona Piedņestras iedzīvotāju 30% ir krievi. Separātiskajā teritorijā izvietoti 2500 Krievijas karavīri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
