Genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci apsūdzētais bijušais Bosnijas serbu prezidents Radovans Karadžičs neesot zinājis par Srebrenicas slaktiņu, ceturtdien tiesā paziņoja Karadžiča advokāts.
"Nav neviena pierādījuma, ka doktors Karadžičs plānoja vai deva rīkojumu ieslodzīto nogalināšanai Srebrenicā vai ka viņš zināja par to," ANO Starptautiskā kriminālnoziegumu tribunālā bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) paziņoja Karadžiča advokāts Pīters Robinsons.
Viņš aicināja tribunālu attaisnot Karadžiču apsūdzībās par genocīdu.
"Patiesībā tie [notikumi] tika no viņa noslēpti, un tādēļ viņš nav vainīgs genocīdā," paziņoja advokāts.
Karadžičs tika arestēts Belgradā 2008.gada jūlijā. Nākamā gada oktobrī sākās viņa tiesāšana.
Sākotnēji viņš prāvā nepiedalījās, sakot tiesnešiem, ka viņam nav bijis pietiekami daudz laika, lai sagatavotos.
Kad viņš 2010.gada martā tiesā uzstājās ar pirmo runu, viņš sacīja, ka kara noziegumus, kas tiek piedēvēti serbiem, patiesībā "inscenējuši" musulmaņi un Srebrenicas slaktiņš ir "mīts".
Vēlāk prāvas gaitā eksprezidents tiesnešiem sacīja - viņu "vajadzētu apbalvot" par to, ka darījis visu iespējamo, lai novērstu asiņaino Bosnijas pilsoņkaru.
Kaut arī Karadžičs joprojām uzstāj, ka nav vainīgs, viņš atvainojies noziegumu upuriem un atzinis, ka uz viņu kā prezidentu gulstas "morāla atbildība" par visiem noziegumiem, kurus pastrādājuši Bosnijas Serbu Republikas pilsoņi un bruņotie spēki.
1995.gadā serbu spēki pārņēma musulmaņu Srebrenicas anklāvu, kuru apsargāja viegli bruņotas nīderlandiešu vienības, kas neizrādīja nekādu pretestību. Vēlāk Srebrenicā tika noslepkavoti aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu.
Kopumā Bosnijas pilsoņkara laikā no 1992. līdz 1995.gadam gāja bojā 100 000 cilvēku, bet 2,2 miljoni bija spiesti pamest savas dzīvesvietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
