Honkongas prodemokrātisko protestu galvenajā norises vietā piektdien izcēlies haoss, kad ieradies liels pūlis ar kustības pretiniekiem, lai izdzenātu pilsētas ielās sapulcējušos demonstrantus, vēsta raidsabiedrība CNN.
Sadursmes notikušas blīvi apdzīvotā rajonā, kur atrodas valdības iestādes un ir "Okupē centru" kustības protestu galvenā norises vieta. Tūkstošiem akcijas oponentu, pārsvarā vidēja vecuma vīrieši, ieradušies demonstrantu nometnē, kurā atrodas simtiem aktīvistu, no kuriem daudzi ir studenti, novēroja CNN.
Demonstrantu nometni, lai pasargātu aktīvistus no pūļa, kurš skandinājis saukli "atbrīvot apkārtni", apķēdējusi policija. Jā kāds izlauzies cauri policistu ķēdei, to atpakaļ nogādājuši likumsargi vai paši demokrātijas atbalsta akcijas dalībnieki.
"Viņi šeit ir jau gandrīz nedēļu. Viņiem ir jāpazūd. Viņi grauj mūsu ekonomiku, viņiem ir jāiet prom," CNN citē 58 gadus veco Džoju Lī - "Okupē centru" kustības pretinieku.
"Mēs vēlamies tikai miermīlīgu dialogu, bet mēs esam nobijušies, jo viņi pielieto vardarbību. Mēs esam ļoti uztraukušies, mūsu rokas trīc pat tad, kad turamies viens pie otra," atklāj 24 gadus vecais prodemokrātiskās akcijas dalībnieks Vilsons Vongs.
Sadursmes notika par spīti varasiestāžu un demonstrantu panāktajam kompromisam, ka abas puses noturēs sarunas. Honkongas līderis Leuns Čunjins paziņoja, ka nav plānu izklīdināt demonstrantu nometni, kuras apjoms krietni sarucis, salīdzinot ar divām iepriekšējām dienām, kad Ķīnā svinēja 65. gadskārtu kopš komunistiskās revolūcijas sākuma.
Trešdien demonstranti draudēja, ka ieņems valdības ēkas, ja vadītājs Leuns neatkāpsies no amata.
Vēstīts, ka protestētāji, kuru skaits sasniedza desmitiem tūkstošus, kopš pagājušās nedēļas nogales pulcējās Honkongas ielās, pieprasot vispārēju vēlēšanu tiesību nodrošināšanu.
Aktīvisti vēlas Honkongas izpilddirektora Leuna atkāpšanos no amata, kurš šo prasību ir noraidījis, uzsverot, ka tas būtu "solis atpakaļ", kas nepalīdzēs saglabāt Honkongas tiesības pašai vēlēt savus līderus.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru LETA, jau vēstīja, ka Lielbritānija 1997.gada 1.jūlijā nodeva Honkongu Ķīnai, ar nosacījumu, ka pilsētā tiks atļautas daudz lielākas brīvības nekā pārējā Ķīnā. Tas, pagaidām, nodrošina runas brīvību un iespēju pilsētas iedzīvotājiem iesaistīties protestos pret valdību.
Pekina arī solīja 2017.gadā piešķirt Honkongai tiesības organizēt brīvas vēlēšanas, taču šobrīd plāni ir mainījušies.
Jaunais plāns liedz vietējiem iedzīvotājiem izvēlēties savus kandidātus. Paredzēts, ka no sākuma Pekina izvēlēsies divus vai trīs kandidātus, kuri būs jāatbalsta vairāk nekā pusei no tās izveidotās komitejas biedriem. Kad Ķīnas valdība būs izvēlējusies kandidātus, tiks dota iespēja Honkongas iedzīvotājiem izlemt, kuru no trijiem iecelt pilsētas vadītāja amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
