Ukrainā viņus sauc ar bezbailīgiem patriotiem, bet Krievijā apsūdz nacismā un uzskata par lielāko draudu saviem tautiešiem, bet nav šaubu, ka tas ir viens no Ukrainas spēcīgākajiem ieročiem cīņā pret prokrieviskajiem kaujiniekiem, raksta portāla "Delfi.lt" korespondents Ukrainā.
Paši bataljona kaujinieki sevi sauc par antikomunistiem. Vienības spēku garantē patriotiskas jaunatnes un pieredzējušu instruktoru salikums, skaidro "Delfi.lt" žurnālists Arturs Morozovs. Sabiedrības uzticība un bataljona norīkošana svarīgiem uzdevumiem ir palīdzējusi tam nostiprināt savas frontes pozīcijas.
Bataljona galvenais uzdevums tagad ir savlaicīgi pamanīt un iznīcināt separātisma perēkļu rašanos Mariupoles rajonā un nepieļaut kontrabandas ieroču plūsmu Azovas jūras pierobežas reģionā.
"Azov" izveidots Mariupolē šā gada maijā. Kopš tā laika bataljons ir piedalījies vairākās kaujās, viena no nozīmīgākajām bija operācija Mariupoles atbrīvošanai un kontroles atjaunošanai pār pilsētu. Salīdzinot ar citiem līdzīgiem formējumiem, "Azov" cīņās cietis vismazākos zaudējumus. Karavīri to skaidro ar stingru iekšējo disciplīnu, augstu motivāciju, labu sagatavotību un to, ka komandieri ar militāro pieredzi vienmēr ir kopā ar savām rotām.
Bataljonā pašlaik ir līdz 1000 biedru, no kuriem liela daļa ieradušies no Austrumukrainas, tāpēc daudzi lūdz fotogrāfijās neatklāt viņu sejas, skaidro "Delfi.lt". Bataljona komandieris ir Sociāli nacionālās asamblejas (SNA) vadītājs Andrijs Belickis.
"Azov" rindās karo arī aptuveni 20 ārzemnieki - pārsvarā no Skandināvijas valstīm, Francijas, Itālijas, Grieķijas, Slovākijas, Polijas, Gruzijas, Baltkrievijas un Krievijas, informē Morozovs.
Vairums ārvalstu brīvprātīgo Ukrainā ieradušies slepeni, jo baidās no vajāšanas savās mājās un nevēlas iekļūt Krievijas propagandā. Atklāti runā tikai Zviedrijas armijas snaiperis Mikaels Skilts, kurš komandē topošo leģionāru vienību, norāda Morozovs.
Bataljona štābs atrodas 45 kilometru attālumā no Mariupoles, bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča vasaras villā, kur pirms "Azov" jau paspēja pasaimniekot separātisti.
Laukumā aiz ieejas vārtiem stāv veca kara tehnika, tai skaitā pašbūvēta bruņumašīna. "Šo placīti mēs saucam par "brīvdabas muzeju". Tādu palīdzību mums sniedza Kijeva - Otrā pasaules kara lielgabalus un padomju tehniku," stāsta štāba priekšnieks Andrejs.
Gan bataljonā "Azov", gan vispār Ukrainā pret Lietuvas vārdu izturas ar cieņu, novērojis "Delfi.lt" korespondents. Satiktie Donbasa iedzīvotāji, kuriem simpatizē Krievija, atzīst, ka no TV ekrāniem zina par "fašistisko Lietuvu", bet tas esot pretrunā ar personīgo pieredzi. Daudzi ar baltiešiem ir dienējuši kopā armijā vai tikušies atpūtā pie Melnās jūras.
"Tu esi no Lietuvas," žurnālistam jautā Maksims no Krimas, "mēs šeit visvairāk jūtam Baltijas, Polijas, sevišķi Lietuvas atbalstu." "Azov" nesen dienēt sākušais 30 gadu vecais puisis norāda, ka Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir vienīgā no Eiropas līderiem, kas nebaidījās Krievijas darbības nosaukt par teroristisku Ukrainas okupāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
