Reaģējot uz ANO ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā, totalitārās valsts pārstāvji ANO sarīkojuši retu uzstāšanos - žurnālistiem un ārvalstu diplomātiem pieejamu brīfingu, kurā noraidījuši kritiku par cilvēktiesību stāvokli komunistiskajā valstī, vēsta raidsabiedrība BBC.
Februārī publicētajā ANO ziņojumā konstatēts, ka Ziemeļkorejā notiek plaša mēroga "neaprakstāmas zvērības" pret pašas tautu un darbojas ieslodzījuma nometnes.
Ziemeļkorejā nav "ieslodzījuma nometnes", bet gan "aizturēšanas centri, kuros cilvēki tiek uzlaboti savā domāšanā un atskatās uz saviem pārkāpumiem", preses brīfingā paziņoja Ziemeļkorejas pārstāvis Čoe Mjongnams.
Ziemeļkorejas sabiedrība atrodas "pārejas" procesā un tajā "var būt dažas problēmas, piemēram, ekonomikā un citās jomās, mums var būt nepieciešams celt vairāk māju un sociālo būvju, lai nodrošinātu cilvēkus ar labākiem dzīves apstākļiem", skaidro diplomāts.
Pie Ziemeļkorejas bēdīgās ekonomiskās situācijas Čoe vaino "ārējus spēkus". Aģentūra "Reuters" šo paziņojumu skaidro kā norādi uz starptautiskajām sankcijām, kas pret Ziemeļkoreju vērstas tās kodolprogrammas dēļ.
Valstij turpinot virzīties uz priekšu, "cilvēku prieks būs vēl plašāks", uzsvēra Ziemeļkorejas pārstāvis. Kritiku par cilvēktiesību situāciju valstī diplomāts raksturojis kā "nepārdomātas baumas".
ANO ziņojumā teikts, ka ir liecības par "sistemātiskiem, visaptverošiem un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem" Ziemeļkorejā. Par politiskajiem noziegumiem apsūdzētie "pazūd" ieslodzījuma nometnēs, kur ir pakļauti "tīšam badam, piespiedu darbam, nāvessodiem, spīdzināšanai, izvarošanai un reproduktīvo tiesību liegšanai, ko realizē caur sodiem, abortiem un jaundzimušo slepkavībām".
Pamatojoties uz bēgļu liecībām, tiek lēsts, ka "simtiem tūkstoši politisko ieslodzīto pēdējās piecās desmitgadēs iznīkuši šajās nometnēs".
Atspēkojot ANO ziņojumu, Ziemeļkoreja septembrī paziņoja, ka tas ir "naidīgu spēku" mēģinājums "aptraipīt tās tēlu" un "Korejas tautas izvēlēto sociālo sistēmu un ideoloģiju".
Vēstīts, ka ANO pagājušā gada augustā sāka vēsturē pirmo izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem izolētajā Ziemeļkorejā, uzklausot no valsts aizbēgušo liecības. Phenjana izmeklēšanu uzskata par "politisku sazvērestību" un nav ļāvusi komisijai darboties savā teritorijā, kā arī ir atteikusies sadarboties.
Aculiecinieki komisijai pastāstījuši par sistemātiskām spīdzināšanām, badu un nāvessodiem. Izmeklētāju rīcībā ir "bagātīgas liecības" par cilvēktiesību pārkāpumiem noslēgtajā valstī, norādīja izmeklēšanas komisijas vadītājs Maikls Kirbijs.
Bēglis Kims Sogdžu, kura māte ir mirusi cietumā, bet viņas ķermenis paturēts eksperimentiem, stāstīja, ka kādā cietumā kameras durvis bijušas tikai pusmetru augstas, bet mazajā telpā sadzīti 40 - 50 ieslodzītie, kuri nevar ne apsēstie, ne stāvēt zemo griestu dēļ. "Jūs esat kā dzīvnieki un jums ir jārāpo kā dzīvniekiem," teikuši apsargi. Ieslodzītie baroti ar ūdeņainu zupu, kurā bijuši akmeņi.
Cita lieciniece ar ģimeni aizbēgusi no Ziemeļkorejas un Ķīnā nonākusi piespiedu laulībās, bet vēlāk arestēta un nosūtīta atpakaļ uz izolēto valsti. Lai novērstu iespējamo bēgšanu, cietuma amatpersonas saķēdējušas viņu kopā ar trim citām sievietēm.
Sievietēm, kas atgriežoties no Ķīnas ir stāvoklī, piespiedu kārtā tiek veikti aborti. "Ziemeļkoreja nevēlas lai valstī turpinās ķīniešu asinis," stāsta sieviete.
Citi liecinieki pastāstījuši par drošības iestāžu realizēto cilvēku nolaupīšanu, sišanu un pastāvīgu ieslodzīto pazemošanu.
Kādai sievietei cietumā likts spainī noslīcināt pašas jaundzimušo bērnu, bet kāds cits kopš dzimšanas nometnē dzīvojis vīrietis pārticis no ķirzakām un zāles, kā arī bijis liecinieks savas mātes un brāļa publiskam nāvessodam.
Cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkorejā ir "sistemātiski, plaši un smagi", uzskata ANO.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
