Ukrainas brīvprātīgo bataljons "Azov" ir vienība, kurā tiek uzņemti arī ārvalstu leģionāri - pašlaik formējumā darbojas aptuveni 20 ārzemnieku no dažādām Eiropas valstīm, raksta "Delfi.lt" korespondents Ukrainā, kurš ticies ar daļu no šiem vīriem.
Vairums brīvprātīgo Ukrainā ieradušies no Skandināvijas, ir arī leģionāri no Francijas, Kanādas, Itālijas, Grieķijas, Slovākijas, Polijas, Gruzijas, Baltkrievijas un Krievijas, uzskaita "Delfi" korespondents Ukrainā Arturs Morozovs.
Pēc rīta instruktāžas un dienas uzdevumu saņemšanas bataljona "Azov" bāzē karavīri pulcējas uz brokastīm. Plašajā ēdnīcā ir atsevišķs galds, pie kura dzirdama angļu valoda - tur sēž brīvprātīgie no ārzemēm.
Vairums ārvalstnieku ir atbraukuši no Zviedrijas. Viens no viņiem, kurš sevi sauc par Leo, pirms dažām nedēļām ieradies no Malmes. Uz viņa vaiga uztetovēts Poseidona trīszobis, ko izmanto Zviedrijas elitārās desantnieku vienības "Kustjagarna" simbolikā.
Leo nesen beidzis Zviedrijas kara akadēmiju un uz Ukrainu devies, lai cīnītos pret prokrieviskajiem kaujiniekiem un palīdzētu ukraiņiem, viņš atklāj "Delfi.lt" korespondentam.
"Man nav vienalga, kad 21. gadsimtā Eiropā mainās valstu robežas, man nav vienalga, kad viena valsts ar tanku iebrauc citas suverēnas valsts teritorijā," skaidro Leo, norādot, ka Donbasā paliks tik ilgi, cik tas būs neieciešams.
Mikola no Stokholmas, lai dotos uz Ukrainu, ir pārtraucis mācības universitātē. Viņš Ukrainā ieradies tāpēc, ka ir vīlies Zviedrijas pārmērīgajā tolerancē pret Krieviju. "Es esmu šeit, lai cīnītos pret separātistiem. Mani sanikno Zviedrijas neitralitāte noteiktos jautājumos. Domāju, pienāks laiks un mana zeme sāks citādāk izturēties pret Krieviju," korespondents citē zviedru brīvprātīgā teikto.
Mikola atzīst, ka nezina, vai pēc visa Ukrainā pārdzīvotā spēs atgriezties "tolerantajā Zviedrijā".
"Līdz šim mūs [ārzemniekus] neiesaistīja ne ēdiena sagatavošanā, ne karadarbībā pretterorisma operācijas norises zonā valodas barjeras dēļ," skaidro Mikola, paužot cerību, ka, ja reiz ārzemniekiem nu ir uzticēta kulinārija, tad, iespējams, drīz atļaus arī karot.
Karadarbībā Donbasā līdz šim piedalījušies vien daži ārzemnieki, stāsta Leo. Viņš to skaidro ar ukraiņu un krievu valodas neprašanu, kas var apgrūtināt komunikāciju kritiskos brīžos. Tikmēr ārvalstu brīvprātīgie neslēpj, ka "Azov" tiek veidota leģionāru vienība, kuru komandēs Zviedrijas armijas snaiperis Mikaels Skilts.
"Delfi" jau ziņoja, ka Skilts Zviedrijas medijos raksturots kā ultranacionālists.
Vidējā darba samaksa Zviedrijā ir 41 eiro stundā, bet Iekšlietu ministrijas brīvprātīgo bataljonos dienošajiem Ukrainā maksā 54 eiro mēnesī, norāda Morozovs.
Vispieredzējušākais vienības leģionārs ir kāds karavīrs no Salonikiem. Profesionālais grieķu karavīrs stāsta, ka uzreiz pēc ierašanās Ukrainā iekļuvis karadarbībā Doņeckas rajonā. Dažu "Azov" bataljonā pavadīto mēnešu laikā viņš esot redzējis pietiekami daudz karadarbības.
Ukrainā viņš ieradies personīgu motīvu vadīts. "Mans mērķis ir piedalīties karadarbībā, lai iegūtu pieredzi. Protams, jāpiebilst, ka man nepatīk krievi. Tā kā "Azov" ir vienīgais bataljons, kurā pieņem ārzemniekus, es atbraucu uz šejieni," stāsta karavīrs.
Grieķu karotājs, tāpat kā daudzi citi, Ukrainā ieradies slepeni un slēpj savus personas datus. Vairums leģionāru grib izvairīties no liekas uzmanības un iespējamās vajāšanas, atgriežoties dzimtenē, skaidro Morozovs.
Vairāk par brīvprātīgo bataljonu "Azov" var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
