Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradīsies vizītē Belgradā, kur viņš piedalīsies pasākumos par godu 70.gadadienai, kopš Serbijas galvaspilsēta Otrajā pasaules karā tika atbrīvota no vācu iebrucējiem.
Serbija gatavojas Putinu sagaidīt kā varoni ar militāru parādi, kāda Belgradā nav pieredzēta vairāk nekā 40 gadus.
"Karavīri maršē, pa ielām rībēdami brauc kaujas tanki, virs galvām lido reaktīvie iznīcinātāji. Vai Balkānos sācies jauns karš?" vaicā ziņu aģentūras "Associated Press" korespondents un pats arī atbild, ka šādi notiek gatavošanās militārajai parādei par godu Putina vizītei.
"Prezidents Putins piedalīsies lielā militārā parādē, kāda mums nav bijusi vairāk nekā 40 gadus. Es uzskatu, ka šis datums un šis notikums to ir pelnījuši," Serbijas premjerministra Aleksandra Vučiča teikto citē Belgradas raidorganizācija B92.
Izvēle, kas ir Serbijas priekšā, kļūst arvien sarežģītāka. Tai ir jāizšķiras par to, vai nu turpināt oficiāli deklarēto ceļu uz Eiropas Savienību (ES), vai arī atteikties no šī mērķa un nostiprināt saites ar Krieviju - tradicionālo dienvidslāvu sabiedroto.
Vairākas Rietumu amatpersonas norādījušas, ka militāras parādes rīkošanai par godu līderiem, kura armijas iebrukušas Ukrainā, diez vai būs pozitīvs iespaids attiecībā uz Serbijas deklarētajiem mērķiem par pievienošanos Rietumu aliansēm.
ASV vēstnieks Maikls Kērbijs sacīja, ka nevēlas Belgradai norādīt, kādus ciemiņus tai vajadzētu uzņemt, vienlaikus viņš atzina, ka Putina vizīte notiek, maigi izsakoties, ne visai labā laikā.
"Jums var būt labas attiecības ar Krieviju un Ķīnu, un Savienotajām Valstīm. Bet mūsu uzskati par ķīniešu un krievu amatpersonu vizītēm ir atšķirīgi. Ķīnieši nevienam nav uzbrukuši, bet krievi ir," nesenā intervijā Belgradas laikrakstam "Večerņe Novosti" sacīja vēstnieks.
Belgradas amatpersonas atzina, ka ir izpelnījušās Rietumu pārmetumus Putina vizītes dēļ, kas ir jau otrā trīs gadu laikā. Vienlaikus tās arī norāda, ka arī ASV prezidents Baraks Obama būtu gaidīts viesis, ja viņš vēlētos ierasties.
Kopš Dienvidslāvijas sabrukuma pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados neviens ASV prezidents Serbiju nav apmeklējis.
"Man nav nekas pret [Obamas] vizīti Belgradā, bet vai viņš grasās braukt uz šejieni? Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi," sacīja Serbijas ārlietu ministrs Ivica Dačičs.
Kremļa amatpersonas brīdinājušas Serbiju - ja tā iestāsies ES, kas gan ātrākais varētu notikt 2020.gadā, tā zaudēs izdevīgo brīvās tirdzniecības līgumu ar Krieviju.
Sagaidāms, ka vizītes gaitā Putins pastiprinās spiedienu pret Serbiju saistībā ar Krievijas kontrolētā gāzes vada būvniecības plāniem.
Serbija pēdējā laikā ļāvusi noprast, ka tā pakļausies ES prasībām un atteiksies no gāzesvada "Dienvidu straume" sava sektora būvniecības. Pa jauno gāzes vadu Krievijas gāzi ieplānots piegādāt Eiropai, apejot Ukrainu.
Serbijas premjerministrs Vučičs pagājušajā nedēļā sacīja, ka "nebūtu jēgas" būvēt gāzes vadu, ja ES un Krievijas starpā nav panākta vienošanās par tā likumību.
Intervijā, kuru vēl pirms vizītes Belgradā serbu laikrakstam "Politika" sniedza Putins, viņš kārtējo reizi pievērsās tēmai par "neonacisma izpausmēm" Baltijas valstīs un Ukrainā.
"Diemžēl "vakcīna", kas pret nacistu vīrusu tika izstrādāta Nirnbergas tribunālā, dažās Eiropas valstīs zaudē spēku," Putina teikto intervijā otrdien vakarā citē Krievijas ziņu aģentūras.
"Uzskatāma liecība - atklātās neonacisma izpausmes, kas kļuvušas jau par parastu lietu Latvijā un citās Baltijas valstīs," norādīja Putins. "Īpašu satraukumu šajā ziņā izsauc situācija Ukrainā, kur februārī notika antikonstitucionāls valsts apvērsums, kura virzošais spēks bija nacionālisti un citi radikālie grupējumi."
"Šodien mūsu kopīgais pienākums ir pretdarboties nacisma heroizācijai. Stingri stāties pretī Otrā pasaules kara iznākumu revīzijai, konsekventi cīnīties ar visām rasisma, ksenofobijas, agresīvā nacionālisma un šovinisma formām un izpausmēm," norādīja Putins.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja.
Savukārt aprīļa vidū Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes uzsāka pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
NATO Eiropas spēku virspavēlnieks Filips Brīdlovs vēl 16.septembrī sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Pēc Krievijas aktīvistu datiem, Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits jau pārsniedzis 3500.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienības, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
