CIP dokumenti: ASV palīdzēja Huseinam, kad viņš rīkoja nāvējošus gāzu uzbrukumus  (175)

1988. gadā, Irākas un Irānas kara pēdējās dienās, ASV ar satelīta attēlu palīdzību uzzināja, ka Irāna gūs nozīmīgu stratēģisko pārsvaru, izmantojot spraugu Irākas aizsardzībā. ASV izlūkdienesti informāciju par Irānas spēku atrašanās vietām nodeva Irākai, pilnībā apzinoties, ka Huseina armija pielietos ķīmiskos ieročus, tai skaitā nāvējošo nervu gāzi zarīnu.

Irākai nodotie izlūkošanas dati iekļāva attēlus un kartes par Irānas karavīru pārvietošanos, kā arī loģistikas centru atrašanās vietām un datus par pretgaisa aizsardzību. Izmantojot ASV sniegto informāciju, irākieši 1988. gada sākumā pirms četrām nozīmīgām ofensīvām pret Irānas spēkiem pielietoja sinepju gāzi un zarīnu.

Tas palīdzēja pavērst karu par labu Irākai un piespiest Irānu sēsties pie sarunu galda, nodrošinot veiksmīgu iznākumu ASV prezidenta Ronalda Reigana administrācijas ilgtermiņa politikai, kas bija virzīta uz Irākas uzvaru. Šie ķīmiskie uzbrukumi nebija pirmie Irākas praksē, Bagdāde dažos iepriekšējos gados jau bija pielietojusi kaujas gāzes, un Reigana administrācija par to zināja, bet klusēja, raksta "Foreign Policy".

ASV amatpersonas ilgu laiku ir noliegušas, ka klusībā ir samierinājušās ar Irākas ķīmiskajiem uzbrukumiem, uzstājot, ka Huseina valdība nekad nebija teikusi, ka izmantos indīgās gāzes. Tikmēr, citādi ainu raksturo atvaļināts Gaisa spēku pulkvedis Riks Frankona, kurš 1988. gadā bija ASV militārais atašejs Bagdādē.

"Irākieši nekad mums neteica, ka ir iecerējuši izmantot nervu gāzi. Viņiem tas nebija jādara. Mēs jau to zinājām," Frankona pastāstīja žurnālam.

Nesen atslepenoti ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) dokumenti un intervijas ar bijušajiem izlūkošanas darbiniekiem liecina, ka ASV rīcībā bija pārliecinoši pierādījumi par Irākas ķīmiskajiem uzbrukumiem kopš 1983. gada.

Tajā laikā Teherāna publiski apsūdzēja Irāku par nelegāliem ķīmiskajiem uzbrukumiem tās spēkiem un gatavoja lietu iesniegšanai ANO. Teherānai gan pietrūka neapgāžamu pierādījumu par Bagdādes vainu. Irākas un ASV saziņa pārsvarā notika stingras slepenības līmenī, iesaistot visaugstākā ranga izlūkošanas amatpersonas. CIP atteicās "Foreign Policy" komentēt šo stāstu.

Pretstatā šodiena debatēm, vai ASV vajadzētu iejaukties, lai apturētu iespējamos Sīrijas valdības gāzu uzbrukumus, pirms trīsdesmit gadiem Vašingtona paļāvās uz aukstiem aprēķiniem, nospriežot, ka labāk ir ļaut, lai turpinās Huseina ķīmiskie uzbrukumi, ja tas palīdzēs mainīt kara gaitu.

Tas, ka ASV sniedza izlūkošanas datus Irākai, pastāvot aizdomām, ka Bagdāde pielietos ķīmiskos ieročus, bija izskanējis jau agrāk. Bet atslepenoti CIP dokumenti, kuri nepamanīti kādu laiku stāvējuši Nacionālā arhīva krājumā, apvienojumā ar ekskluzīvām intervijām atklāj, cik dziļas bijušas ASV zināšanas par to kā un kur Irāka izmantojusi ķīmisko bruņojumu. Dokumentos redzams, ka ASV amatpersonas regulāri informētas par nervu gāzes uzbrukumu mērogiem.

Augstākās CIP amatpersonas tika informētas par Irākas ķīmisko ieroču komplektēšanas objektiem, par to, ka Irāka izmisīgi cenšas saražot pietiekami daudz sinepju gāzes, lai apmierinātu frontes pieprasījumu, ka Irāka gatavojas iepirkt ekipējumu no Itālijas, lai paātrinātu artilērijas lādiņu un bumbu ražošanu, kuras uzpildīt ar kaujas vielām, kā arī to, ka Irāka pret Irānas karavīriem un, iespējams, civiliedzīvotājiem, varētu pielietot arī nervu gāzi.

Amatpersonas bija brīdinātas, ka Irāna varētu sarīkot atriebības uzbrukumus ASV interesēm Tuvajos Austrumos, tai skaitā terorisma akcijas, ja tā saprastu, ka ASV ir saistītas ar Irākas ķīmiskā kara kampaņu.

Ķīmisko ieroču pielietošana karā ir aizliegta 1925. gada Ženēvas protokolā, kurā teikts, ka iesaistītās puses "darīs visu iespējamo, lai panāktu citu valstu pievienošanos" dokumentam. Irāka šo dokumentu neratificēja, bet ASV to izdarīja 1975. gadā. Ķīmisko ieroču konvencija, kas aizliedz šādu ieroču ražošanu un izmantošanu, tika pieņemta tikai vairākus gadus pēc Irākas incidenta - 1997. gadā, skaidro "Foreign Policy".

Irānas un Irākas karš, kurš sākās kā strīds par robežu, ilga no 1980. līdz 1988. gadam.

Sadama Huseina režīmam beigas pienāca 2003. gadā, kad sākās ASV vadītais iebrukums Irākā, pamatojoties ar to, ka režīma rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči, kas gan netika atrasti. Par kara zīmīgākajiem notikumiem var lasīt šeit.

Huseinu sodīja ar nāvi 2006. gadā. Par viņa pēdējiem dzīves mirkļiem var lasīt šeit.